Rekomendējošās velojoslas paguvušas radīt sajukumu vēl pirms to ieviešanas

Rekomendējošās velojoslas – tas ir termins, kurš sava maldinošā nosaukuma dēļ jau paguvis izraisīt sajukumu gan velobraucēju, gan autovadītāju vidū, kaut neviena rekomendējošā velojosla Latvijas galvaspilsētā vēl pat nav ieviesta.

Tuvākajā laikā piktogrammas ar riteņbraucējiem varētu parādīties daudz aprunātajā Krišjāņa Barona ielā, taču vārdu „velo” un „josla” sakaitētajiem prātiem nāksies vilties, jo

tās nebūs ne reālas joslas, ne dos jelkādas priekšrocības riteņbraucējiem, vien atgādinās autobraucējiem par velosipēdistu klātbūtni uz ceļa.

„Paredzams, ka nākotnē minētā satiksmes artērija būs ar ļoti noslogotu velosatiksmi, jo iela ir maģistrālais velosavienojums no tādām apkaimēm kā Teika, Jugla, Berģi, Mežciems, arī Purvciems un Mežaparks” – tā 2015.gada janvārī vēsta Rīgas domes Satiksmes departamenta publicitātes ziņa par gaidāmo Barona ielas rekonstrukciju.

Ielas abās malās ieklāja speciālu gludo bruģi velobraucēju ērtībām, kas daudziem maldinoši lika domāt, ka šī josla būs primāri paredzēta tieši riteņbraucējiem. Riteņbraucēju apvienības pārstāvis Māris Jonovs uzskata, ka pašvaldības teiktais praksē izrādījušies tukši vārdi.

„Tur jau ir pierādījies, ka tā iela vispār nav labs risinājums. Publicitātē stāsta, ka tā ir velomaģistrāle, bet dabā tur no veloinfrastruktūras nekā nav un arī nebūs, jo rekomendējošā velojosla nav veloinfrastruktūra,” saka Jonovs.

„Bērni tur braukt nedrīkst. Ja kādam nepatīk, viņš var braukt pa ietvi. Tā kā tas, ka riteņbraucēji traucē gājējiem, netiek risināts. Tas, ka uz brauktuves nav droši, arī netiek risināts (..) Pat ja tur uzkrāsos tos ķinķēziņus, tur nekas nemainīsies,” viņš pesimistiski secina.

Ceļu satiksmes noteikumos termina „rekomendējošā velojosla” nemaz nav, jo tam nav nekāda juridiska svara – visi noteikumi ir tieši tādi paši kā uz parastas ielas.

„Rekomendējošā velojosla ir tikai tāds nosaukums, bet būtībā tās ir secīgi izvietotas velo piktogrammas, kas atgādina autovadītājiem, ka šo ceļu izmanto [arī] velosipēdi,” Jonovam iebilst Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Ceļu drošības audita daļas priekšnieks Ziedonis Lazda. „(..) Ja mēs braucam ar velosipēdu, tad braucam tāpat ka līdz šim, jāturas pēc iespējas tuvāk labajai malai. Protams, ir atļauts apsteigt, apdzīt. Bet nebūs iezīmēta velojosla ar robežām. Pa to pārvietojas gan mašīnas, gan velosipēdisti. Būs tikai piktogramma,” skaidro Lazda.

Tātad, pēc iespējas tuvu ceļa labajai malai, kā to paredz ceļu satiksmes noteikumi, jābrauc kā velosipēdistiem, tā autovadītājiem, un nākas vien cerēt vienam uz otra toleranci, kas praksē mēdz būt dažāda, atzīst Jonovs, norādot – 30 km/h ātruma slieksni Barona ielā ievēro vien retais auto.

„Tagad jau ir precedenti, kur autovadītājs speciāli, apzināti notriec riteņbraucēju, jo viņam nepatīk vilkties aiz riteņbraucēja, kad blakus brauc tramvajs. Tramvajam jau viņš neskries iekšā. Policijas protokolā riteņbraucēju vēl taisa par vainīgu, jo viņš neesot braucis pietiekami tuvu ielas malai,” viņš min kādu gadījumu.

CSDD šādiem gadījumiem norāda – policijai katrā situācijā apstākļi jāizvērtē individuāli. Viena precīza attāluma, cik tuvu vai tālu no ietves velosipēdists drīkst braukt, nav. Bet uz jautājumu, cik atbalstāmas ir rekomendējošās velojoslas no satiksmes drošības viedokļa, CSDD pārstāvis diplomātiski norāda – labākais risinājums ir atsevišķi veloceliņi. Ja tādus nevar iekārtot, tad – velojoslas, un tikai ja tiešām nav nekādu citu iespēju – rekomendējošās velojoslas.

„Tā ir viena no iespējām – šī rekomendējošā velojosla. Bet es neteiktu, ka, ja mēs radām velo infrastruktūru, tad 90% gadījumu ierīkot rekomendējošo. Tas varbūt būtu viegls un lēts pasākums ceļu saimniekiem. Bet – nē. Primāri mums būtu jāiet uz to, ka mēs atdalām transportlīdzekļu plūsmas,” uzsver Lazda.

Lai gan rosinājums iekļaut rekomendējošās velojoslas valsts standartā savulaik nāca tieši no Riteņbraucēju apvienības, tās pārstāvis Jonovs tagad secina, ka praksē šis risinājums sevi neattaisno.

„Tas tikai rada nevajadzīgus pārpratumus. Ja tā nav veloinfrastruktūra, tad nevajag tur krāsot nekādus velo virsū. Tad visiem ir skaidrs, ka tā ir parasta iela, kāda tā būtībā arī ir. (..) Tas nav risinājums – sabāzt peldētājus ar airētājiem kopā un uzlikt zīmīti „Esiet draudzīgi!”,” saka Jonovs, paužot cerību, ka citur šādas rekomendējošās velojoslas vairs neieviesīs.

Rīgas domes Satiksmes departamentā teic, ka tuvākajā laikā rekomendējošās velojoslas citviet pilsētā nav plānots ieviest. Departamenta Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītāja Beāta Dambīte sola, ka tās nekļūs par Rīgas prioritāro veloinfrastruktūru, un cer, ka ar laiku augs arī satiksmes dalībnieku saprašanās kultūra. „Pasaulē ir labi redzams, ka šī prakse strādā un šādus risinājumus pielieto. Mums ir pašiem jāmācās vienam otru respektēt, nebraukt virsū un pagaidīt, saprotot, ka tāpat nekur tālu neaizskriesim. Principā no satiksmes drošības viedokļa šādu risinājumu uzskatīt par bīstamu nav pamata, jo tāds ir iekļauts arī velostandartā,” uzsver Dambīte.

Atgriežoties pie par „maģistrālo velosavienojumu” dēvētās Barona ielas, jāsecina, ka nekādas pārmaiņas satiksmes organizācijā tur tuvākajā laikā nav gaidāmas. Vien velobraucējiem bīstamās autostāvvietas ielu malās pēc ietvju remonta atvirzīsies mazliet tālāk no brauktuves.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti