Par Reira atbrīvošanu no amata balsoja 22 cilvēki, savukārt 44 bija pret. Neviens neatturējās. Savukārt par Reiznieces-Ozolas atbrīvošanu balsoja vien12 deputātu. Pret viņas demisiju balsoja 53, un neviens neatturējās.
Saeimas opozīcijas dusmas izraisīja, viņuprāt, haoss, kas izvērtās ap nākamā gada valsts budžetu un pēcāk steigā pārskatītajiem nodokļu jautājumiem. Atbildība ir jāuzņemas bijušajai un pašreizējai valdībai, norādīja opozicionāri. Tomēr tieša atbildība - proti, demisija - bija prasīta no bijušā finanšu un tagadējā labklājības ministra, kā arī esošās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas.
Saeimas debašu laikā par Reira un Reiznieces-Ozolas atbilstību amatam pārsvarā uzstājās opozicionāri.
Reiram pārmet kūtrumu un cilvēku atstāšanu otrajā plānā
Viena no opozicionārēm, kas asi kritizēja Reiru, bija Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa"). Viņu, kā arī Reiznieci-Ozolu, Stepaņenko nosauca par "šīs jezgas galvenajiem varoņiem" un Reiram ir dubultatbildība, jo viņš bija gan finanšu ministram gan tagad ir labklājības ministrs.
Stepaņenko pārmeta Reiram iniciatīvas trūkumu nodokļu un finanšu jautājumu risināšanā, Latvijas konkurētspējas mazināšanos globālā mērogā investīciju piesaistē, solījumu nepildīšanu attiecībā uz sociālo iemaksu daļēju novirzīšanu veselības aprūpei, vēlāk no šī solījuma atkāpjoties.
Tāpat veidu, kā Reirs piedāvājis risināt dažādus jautājumus, Stepaņenko dēvēja par "tehnisku", nevis tādu, kas problēmas risina pēc būtības.
"[Jums] Cilvēki [ir] kā "ekseļu" tabulas (..) Jūs atgādināt vīru, kas krīt no augstceltnes, bet vēl saka, ka viss ir kārtībā," teica Stepaņenko.
Viņa norādīja, ka Reira politika rada masu nekārtību risku Latvijā, kas nav pieļaujams esošajā šobrīdējā ģeopolitiskajā situācijā.
Pārmetumu, ka Reiram cilvēki nav pirmajā vietā izteica arī deputāte Inga Bite (Latvijas Reģionu apvienība). Valdība ir rīkojusies par svarīgāko ņemot nepieciešamību papildināt budžetu, nevis uzlabot cilvēku dzīvi, sacīja Bite. Toties viņas partijas biedrs Juris Viļums norādīja, ka Reiram būtu vietā uzņemties politisko atbildību.
Tikmēr Artuss Kaimiņš savā runā Reiram pārmeta nevis nodokļu politiku, bet gan pagātni komjaunatnē. "Kamēr mūsu valstī valdīs bijušie komunisti, valdībā sēdēs tādi jāņi reiri [..], nekas šeit nemainīsies. Jūs esat bijušais komunists. Ejiet, lūdzu, svētā atpūtā!" paziņoja Kaimiņš.
Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa") gan vēl pirms balsojuma atzina, ka abi ministri savās vietās paliks, jo koalīcija balsos par viņu palikšanu amatā. Tomēr viņš uzsvēra, ka sociālās problēmas Latvijā ir dziļas un daudzi cilvēki ikdienā dzīvo nabadzībā vai arī viņus apdraud nabadzības risks.
Reiznieces-Ozolas darbu nosauc par kaitniecisku Latvijai; koalīcija ministri aizstāv
Asi kritizēta bija arī Reiznieces-Ozolas darbība. Deputāts Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) uzsvēra, ka ministres rīcība vairākos jautājumos ir radījusi kaitējumu Latvijai.
Pēdējos mēnešos nav bijusi diena, kad neesmu saņēmis ziņas no uzņēmēja, kurš draudējis atlaist darbiniekus, pārcelt uzņēmumu uz citu valsti vai arī pārtraukt uzņēmējdarbību Latvijā, pauda Bondars.
"Ministres kundze, jūs teicāt, ka šis ir solījumu pildīšanas budžets. Es neatceros dienu, kad jūs solījāt ieviest haosu. Šis nav solījumu pildīšanas budžets. Šis ir haosa budžets," sacīja Bondars.
Viņš arī atgādināja par sākotnēji neveiksmīgo konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja posteni, vaicājot, kāda ir bijusi Reiznieces-Ozolas atbildība. Par neprofesionalitāti liecinot arī ministres nespēja mazināt ēnu ekonomiku, kā arī solījumu neturēšana, nemainīt nodokļus.
"Jums nav pamata tracināt sabiedrību un teikt, ka, sākot ar aiznākamo gadu, būs jauna nodokļu sistēma (..) Šim parlamentam nav tāda mandāta," uzsvēra Bondars, norādot, ka sabiedrībai bija teikts, ka tuvākajos gados nodokļus nemainīs.
Viņš arī pārmeta Reizniecei-Ozolai solījuma nepildīšanu attiecībā uz mikrouzņēmuma nodokli. Arī to, kā sacīja Bondars, pirms vēlēšanām bija solīts nelikvidēt.
"Es aicinu jūs pierādīt to, ka Dana Reizniece-Ozola nav jūs nopirkusi ar deputātu kvotām. Es aicinu jūs pierādīt, ka esat neatkarīgs parlaments," beidzot uzrunu sacīja Bondars.
Pārmetumus izteica arī vairāki citi deputāti, atgādinot par deputātu kvotu pieņemšanu, VID darbību un neatsaucību uzņēmējiem, kā arī kopējo valsts ekonomikas stāvokli, kas pēc kritiķu teiktā, pasliktinās.
Atsevišķos gadījumos pārmetumi bija veltīti visai valdībai. Piemēram, Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") izteica neizpratni, kāpēc Saeimas sēdē nav ieradies premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) un kāpēc parlamenta debatēs no koalīcijas piedalās vien Reizniece-Ozola un īsu brīdi deputāts Valdis Kalnozols (Zaļo un zemnieku savienība). Elksniņš norādīja, ka iespējamā neuzticības izteikšana ir visas valdības jautājums. "Man ir žēl šādos brīžos, ka mēs, piemēram, neesam Ķīnā. Paņemtu profilakses pēc, pāris [cilvēku] nostādītu pie sienas, un mēs sāktu būvēt ceļus, sāktu būvēt rūpnīcas, un viss būtu pilnīgākā kārtībā. Mums būtu izaugsme," pauda Elksniņš.
Šie vārdi gan izpelnījās asu kritiku. Ilze Viņķele ("Vienotība") norādīja, ka Elksniņam ir „dīvaina izpratne par ētiku jeb tās nav” un ka „šādas diskusijas ir nepieļaujamas”, savukārt Atis Lejiņš ("Vienotība") noteica, ka Elksniņš par saviem vārdiem vēl atbildēs.
Tieši pēc Elksniņa gan Saeimas tribīnē kāpa koalīcijas deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība), kurš aizstāvēja Reizniecei-Ozolai, aicinot, vēlēt "veiksmi ministram, kurš strādā ar azartu". Viņš arī norādīja, ka Reizniece-Ozola, atšķirībā no citiem, nav atbildību novēlis uz iepriekšējiem ministriem.
Cits koalīcijas deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) aizstāvēja ministri, sakot, ka viņa ir pratusi atzīt savas kļūdas un uzsvēra, ka valdībai un Finanšu ministrijai ir jāsaprot, cik liela proporcija "mikrouzņēmēju" mikronodokļa režīmu izmanto godīgi un cik negodīgi.
Reiznieci-Ozolu aizstāvēja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš uzteica ministres drosmi "doties nezināmās situācijās", lemjot par jautājumiem par kuriem agrāk diskusijas nav bijušas.
Reizniece-Ozola: Mums ir jāmācās septiņreiz nomērīt, pirms nogriezt
Finanšu ministre Reizniece-Ozola, atšķirībā no Reira, aizstāvēja savu darbu. Viņa atgādināja, ka laikā, kad stājusies finanšu ministres amatā, jau bijušas daudzas problēmas, ar kurām uzreiz vajadzēja cīnīties. Turklāt arī visa ES ekonomika stagnēja.
Tomēr viņa pauda pārliecību, ka nākamajā gadā Latvijā augs ES fondu izmantošana. Tāpat ir pieņemti dažādi likumi un pieņemti lēmumi, kas mazinās ēnu ekonomikas apjomu valstī, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpat ir dažādi rādītāji, kas liecina par VID efektivātes pieaugumu pēdējos mēnešos.
Vienlaikus ministre neslēpa, ka ir jāpaveic daudz darbu un attiecībā uz steidzīgi mainītajiem nodokļiem, atzina, ka "mums aizvien ir jāmācas septiņreiz nomērīt un vienreiz nogriezt".
Jau ziņots, ka Saeima 20. decembrī Saeima pieņēma premjera Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) rosinātās izmaiņas nodokļos. Tie paredz, ka nākamgad minimālās sociālās iemaksas tomēr netiks ieviestas, un tiks paaugstināta mikrouzņēmumu nodokļa likme. Nākamgad tā būs 15% līdzšinējo 9% vietā. Mazajiem uzņēmumiem – ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā – nodokļa likme būs mazāka, proti, 12% no apgrozījuma. Tiesa, šis izņēmums darbosies tikai nākamgad.
Pret premjera piedāvājumu iestājās koalīcijā esošā partija "Vienotība". "Vienotība" diskusijās par nodokļu izmaiņam vēlējās panākt, lai minimālo sociālo iemaksu ieviešanas termiņš tiktu pārcelts no nākamā gada sākuma uz 1. septembri. Taču premjers uzstāja, ka no minimālajām sociālajām iemaksām ir jāatsakās pilnībā.
Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi arī paredz, ka 2017.gadā no mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās jānovirza 70,4%, bet 2018.gadā – 80%.
Saeima vēl 2015.gadā pieņēma likumu, kas paredzēja ieviest minimālo sociālo nodokli – 75% no minimālās algas 2017.gadā un 100% no minimālās algas 2018.gadā pat par tiem darbiniekiem, kas saņem mazāk nekā minimālo algu. Taču skaļi protesti pret to sākās tikai šogad rudenī, un premjers decembra sākumā, divas nedēļas pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas, nolēma no šīs domas atkāpties.
