Reizniece-Ozola aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka VID vadītāja atalgojumam ir jābūt līdzvērtīgam lielas valsts kapitālsabiedrības vadītāja atalgojumam.
"Kopējie griesti varētu būt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma," skaidroja ministre.
Šajā jautājumā koalīcija lēmumu neesot pieņēmusi, tomēr, pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, tika saklausīts koalīcijas partneru atbalsts.
"Koalīcijā bija saklausāms konceptuāls atbalsts, jo, ja tiek rīkots jauns konkurss uz VID vadītāja amatu, ir nepieciešami jauni spēles noteikumi.
Zemā atsaucība iepriekšējā VID vadītāja amata konkursā bija saistīta tieši ar VID vadītāja atalgojumu, jo privātajā sektorā strādājošie eksperti saņem stipri lielāku atalgojumu," atzina Reizniece-Ozola.
Ministre atgādināja, ka Valsts kanceleja līdz šā gada rudenim izstrādās priekšlikumus, kā motivēt kvalificētākos valsts pārvaldes vadītājus, taču lēmums par VID vadītāja atalgojumu ir jāpieņem ātrāk. "Mans priekšlikums par VID vadītāja atalgojumu ir pirmais solis uz plašāku motivācijas palielināšanu valsts pārvaldē," piebilda Reizniece-Ozola.
Termiņi un citas detaļas gan līdz galam vēl nav skaidras. Vien zināms, ka konkursā labāko kandidātu uzrunāšanai un izvērtēšanai plānots piesaistīt personāla atlases kompāniju.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) otrdien, 16.augustā, sacīja, ka koalīcijas partneri esot nolīdzinājuši agrākos negludumus saistībā ar nesaskaņām un izteikumiem par Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja meklēšanu un turpmāk partijas sadarbošoties konstruktīvi. Premjers sacīja, ka savos izteikumos, kas ''Vienotībai'' bijuši aizvainojoši, turpmāk būšot uzmanīgāks.
Lai pieņemtu lēmumu par VID vadītāja atalgojumu, Finanšu ministrijai (FM) nepieciešams izstrādāt grozījumus Atlīdzības likumā. Ja Reiznieces-Ozolas priekšlikums gūs koalīcijas atbalstu, tad likuma grozījumus Saeima varētu pieņemt steidzamības kārtā ārpus budžeta paketes.
"Līdzekļus VID vadītāja atalgojuma palielināšanai ņemsim no pašreizējā budžeta. Tāpat FM jau no gada sākuma kā prioritāti ir izvirzījusi VID darbinieku motivēšanu un atalgojuma palielināšanu, kas tiks arī pildīts. VID darbinieku motivācijas pasākumi paredz, ka VID vadītāja kompetencē būs sadalīt finanšu līdzekļus - vai nu palielinot atalgojumu tiem, kas strādā lielākā riska zonā, vai arī izdalīt līdzekļus visiem, kas, manuprāt, nav labākais variants," atzina Reizniece-Ozola.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien žurnālistiem sacīja, ka finanšu ministre koalīcijai piedāvājusi četrus risinājumus VID vadītāja algas palielināšanai, taču patlaban ir priekšlaicīgi runāt par konkrētu variantu, jo tas tiek vēl meklēts.
Kučinskis norādīja - tā kā tiks rīkots atkārtots VID vadītāja amata konkurss, lai tas nenoslēgtos bez rezultāta, koalīcijai piedāvāts lemt par VID vadītāja atalgojuma paaugstināšanu. "Lēmums būs saistīts ar nelielām likumu izmaiņām, un tam jābūt sadarbības padomes stingram lēmumam," uzsvēra premjers.
Jau vēstīts, Koļegovu VID vadītājas amatam virzīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) pēc tam, kad no dienesta vadības atkāpās Ināra Pētersone un kad konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta.
Tomēr 12.augustā Koļegova atsauca savu kandidatūru, norādot, ka jaunā VID vadītāja meklēšana un iecelšana amatā ir pārāk politizēta.
Pēc neveiksmīgā mēģinājuma VID ģenerāldirektores amatā apstiprināt Koļegovu pašreizējā VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā pieļāva - ja viņai piedāvātu kandidēt uz vadītājas amatu, tad viņa varētu piekrist.
