Reirs atzīst, ka izskanējusī informācija met ēnu ne vien uz konkrētajiem cilvēkiem, bet arī uz Valsts ieņēmumu dienestu kopumā.
“Izskanējuši informācija ir satraucoša. Es esmu lūdzis tikšanos ar ģenerālprokuroru un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, lai pārrunātu šos jautājumus, jo te ir jāuzņemas atbildība tiesībsargājošajām iestādēm.
Un arī papildus es lūgšu VID vadītājai atskaites par izskanējušo informāciju un arī lūgšu, lai viņa šī kontroles dienesta darbību uzrauga tieši un prasa atbildīgajām amatpersonām regulāras atskaites, un arī atskaitās ministrijām reizi mēnesī,” solīja Reirs.
Šobrīd iekšējās drošības dienests ir pakļauts VID struktūrā esošās Finanšu policijas priekšniekam. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone atzīst – uzsākot darbu, arī pati sapratusi, ka loģiskāk būtu kontroles dienestu veidot viņas pakļautībā, jo citādi Finanšu policijai sanāk uzraudzīt pašai sevi.
Tomēr to liedzot operatīvās darbības likums. Viņa gan uzsver – daudz kas pozitīvo pārmaiņu virzienā gan izdarīts. Tomēr, runājot par konkrētajiem darbiniekiem, kuru deklarācijas kā aizdomīgākās izcēlis raidījums "De facto", viņa vēl nesteidz izdarīt secinājumus.
"Jāsaka, šodien es jau esmu saņēmusi no vienas Finanšu policijas darbinieces, kas prasa, lai VID viņu aizstāv, jo pēc tām bildēm viņu atpazinuši gan kolēģi, gan ģimenes locekļi, kas sāpīgi to ir uztvēruši, un attiecībā par dāvinājumiem no vecākiem, viņasprāt, tas nav tas, par ko sabiedrībai vajadzētu uztraukties un man kā iestādes vadītājai. Protams, ir jāpārbauda šie fakti," teica Pētersone.
Tā kā dažu izmeklētāju sociālo tīklu profilos bijušas pikantas bildes, tikšot gan runāts par darbinieku ētiku, un dienesta Ētikas komisijai to jau uzdots izvērtēt. Daži ieraksti no sociālajiem tīkliem jau dzēsti svētdienas vakarā. "Bija atsevišķas bildes, kas bija uz robežas, nu un tā viena, manuprāt, kur tas puisis sniegā guļ, tur vispār nav diskusiju, ka tur varētu būt dienesta pārbaude," sacīja VID ģenerāldirektore.
Pētersone gan ir pārliecināta, ka lielākā daļa VID darbinieku ir lojāli un neesot pamata apšaubīt viņu izmeklēšanas darbu.
VID Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" atzina, ka "de facto" sižets nebija glaimojošs VID darbinieku reputācijai un "šodien visi ir lielās pārdomās". "Daudzi cilvēki nav pelnījuši šādus pārmetumus," teica Ceipe, gan atzīstot, ka šis sižets vērsis VID uzmanību uz dienesta darbinieku deklarācijās norādītajiem ienākumiem.
Viņš atzina, ka pats dažkārt izvēles kārtībā ielūkojas VID datubāzē un veic pakļauto darbinieku likumīgu ienākumu pārbaudi. "Protams, ka es visus nevaru pārbaudīt. Tāpēc jau darbojas sistēma, kam būtu tas jāpārbauda – gan Iekšējās drošības daļa, gan Valsts amatpersonu deklarācijas pieņemšanas daļa, kur jāpārbauda datu patiesums (..)," teica Ceipe.
Viņaprāt, kontrolei jābūt "no divām pusēm. "Latvija ir pietiekami maza. Mums katram ir radinieki, kas var atstāt mantojumu. Tas, ka kādai amatpersonai pēkšņi uzrodas kāds mantojums, tas nenozīmē, ka darīšana ir ar koruptīvu darbību. Protams, tas ir jāpārbauda. (..) Ir vēl otrs faktors - VID amatpersonas ikdienas pienākumu uzraudzība un izpilde," klāstīja Ceipe, norādot, ka šajā ziņā visvairāk atbildība ir jāprasa pār tiešajiem vadītājiem.
Tāpat, pēc Ceipes sacītā, tiesībaizsardzības jomā "klāt vēl nāk prokuratūras uzraudzība".
Arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka situācija attiecībā uz VID darbiniekiem esot “vairāk nekā mulsinoša” un FM to nevērtē kā labu, taču pašā sistēmā notiek pārmaiņas. Viņš arī norādīja uz Valsts kontroles secinājumiem, ka valsts amatpersonu deklarāciju sistēma nav pietiekami efektīva.
Ašeradens gan pauda, ka pirms diviem gadiem VID vadītājas amatā darbu uzsākusī Ināra Pētersone esot nesusi milzīgas pārmaiņas. Finanšu policijas pārvaldē izveidots jauns iekšējās drošības dienests, izveidota arī darbinieku uzraudzības sistēma, kur darbinieku deklarācijas vētīs saistībā ar nodokļu nomaksu.
“Var piekrist mediju izvirzītajām problēmām – daudzas lietas ir vairāk nekā dīvainas, bet cilvēkiem ir arī privātā dzīve, un mums nevajadzētu apšaubīt to cilvēku reputāciju, bet jāļauj pārbaudīt,” komentēja Ašeradens.
VID un Finanšu policijas vadībai gan esot jāvērš uzmanība uz šīm lietām:
“Es ne tika daudz vainotu KNAB, cik Valsts ieņēmumu dienestu pašu, kuram savs 4000 cilvēku dienests jāuzrauga precīzāk.”
Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav iecerējis pārbaudīt izskanējušo informāciju par VID izmeklētājiem, jo tā ir paša VID kompetence vētīt amatpersonu ienākumu likumību, norādīja KNAB valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs Andris Donskis. Viņš gan atzina, ka izskanējusī informācija rada pārdomas, taču tas esot jāpārbauda VID.
"To, kādā mērā un kādā nolūkā šie žurnālistu izdarītie secinājumi tiks izmantoti, tas ir tas, ko es šobrīd nevaru komentēt. Situācija tāda, es esmu amatpersona, kas darbojas nodaļā ar interešu konfliktu pārbaudi, vai amatpersona ievēro likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus. Saistībā ar viņu nelikumīgām darbībām, kad tika izteiktas aizdomas par to, ka amatpersonas, iespējams, prettiesiskā ceļā gūst ienākumus un caur šiem te dāvinājumiem un tā tālāk legalizē viņus,
šis nav gluži mans lauciņš, tādēļ es nevaru gluži tā pateikt, vai tas rezultēsies kaut kādās padziļinātās pārbaudēs vai nē," atzina Donskis.
Pēc tam, kad Latvijas Televīzija atkārtoti vērsās KNAB preses dienestā, lūdzot interviju ar KNAB pārstāvi, kura kompetencē būtu runāt jau par plašākām pārbaudēm, biroja pārstāve Laura Dūša atbildēja ar īsziņas starpniecību: "KNAB izskanējušo informāciju pieņēmis zināšanai. Plašākus komentārus atturas sniegt."
Tikmēr “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktors Gundars Jankovs kritizē VID iekšējās kontroles sistēmu, sakot, ka tā nedarbojas. Tajā pašā laikā, viņaprāt, nav nepieciešams audits no malas, bet gan jāatrod veids, lai līdzīgi kā žurnālisti ar nelieliem resursiem varētu atklāt aizdomīgas situācijas.
Iepriekš LTV raidījums “De facto”, izanalizējot 101 izmeklētāja deklarācijas, secinājis, ka 33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.
“De facto” arī vēstīja par bijušo VID vecāko izmeklētāju Robertu Dirnēnu, kurš mantojumā saņēmis gandrīz pusmiljonu eiro no mātes – skolotājas - un glabājis skaidru naudu, kas aptuveni piecas reizes lielāka par gada atlīdzību.
