Reirs norādīja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2020. gadā augs par 2,8%, tādējādi nākamā gada budžetā nodrošinot papildu līdzekļus teju 600 miljonu eiro apmērā. No šīs naudas 500 miljoni eiro ir jau sadalīti pasākumiem, par kuriem lēmumi tikuši pieņemti iepriekš. Visnozīmīgākās pozīcijas ir saistītas ar sociālo budžetu un pensijām. Ministrs pauda, ka nākamā gada budžeta iespējas ietekmējusi arī ekonomikas sabremzēšanās.
"Sabiedrisko mediju finansējums - šogad bija interesants process. Agrāk bija tā, ka mediji pieprasa, NEPLP nodod tālāk. Šogad, un process vēl nav beidzies, bija tā, ka mēs vērtējam katru pozīciju. Bija NEPLP pārstāvji, tikšanās. Tika izvērtēta katra pozīcija, bet nav tā, ka kāds pateica - šis būs, šis ne. Tas ir labs sākums," pauda Reirs.
KONTEKSTS:
Ministriju papildu budžeta pieprasījumi politiskajām prioritātēm pārsniedz 953 miljonus eiro, bet kopējais finansējums ir deviņas reizes mazāks – nedaudz vairāk par 100 miljoniem eiro. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 2. septembrī, paziņoja, ka visam naudas nepietiks. Tādēļ otrdien, 3. septembrī, liela daļa valdības sēdes tika veltīta tam, lai ministrijas sīkāk iepazīstinātu ar savām vajadzībām.
Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) – vairāk nekā 279 miljonus eiro. No tiem 120 miljoni nepieciešami mediķu atalgojumam, 17 miljoni – ambulatoro pakalpojumu pieejamības pilnveidei, vēl 14 miljoni – psihiskās veselības uzlabošanas plāna īstenošanai. Skaidrs, ka tam visam naudas nepietiks un ministrei nāksies pieņemt sāpīgus lēmumus – no kurām prioritātēm atteikties.
