“Gandrīz kā kovida laikā; visi grib atrisināt savas neatrisinātās problēmas, pamatojoties ar it kā “palīdzību" ukraiņu bēgļiem,” sacīja Reirs.
Ministrs vērtēja, ka sākotnējā iecere par bēgļu izmitināšanu viesnīcās būtu vairāk atbalsts Latvijas viesnīcām, nevis no kara bēgošajiem cilvēkiem: “Programma tika veidota tā, lai izmitinātu tikai viesnīcās. 40 eiro dienā, 1200 eiro uz vienu cilvēku mēnesī. Praktiski tādas naudas nav. Mēs noraidījām šo programmu. Tika iesniegta jauna programma 200 miljonu eiro apjomā. Pašlaik saskaņota 107–108 miljonu eiro programma.”
“Ja mēs gribam atbalstīt nevis ukraiņus, bet atbalstīt viesnīcas, tad naudas nebūs no Finanšu ministrijas,” piebilda Reirs.
Tāpat viņš kritizēja pašvaldību vēlmi par atbalsta naudu izremontēt dienesta viesnīcu telpas, kuras vēlāk varēs lietot savām vajadzībām. “Uzreiz praktiski tiek risinātas savas problēmas, aizmirstot, ka mēs runājam par karu, par cilvēkiem, kuri ir bēguši no vietām, kur apšauda, kur cilvēki mirst,” sacīja ministrs.
Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka Ukrainas iedzīvotāji nav ekonomiskie bēgļi, bet gan pie pirmās iespējas atgriezīšoties pie savām ģimenēm Ukrainā.
Komentējot Ukrainas kara bēgļiem piešķiramos pabalstus, finanšu ministrs sacīja, ka valsts nevis palīdz vietvarām, bet gan pilnībā uzņemas visus izdevumus. “Pašvaldībām mēs pārskaitīsim vairāk nekā 60 miljonus eiro virs plānotajiem ieņēmumiem. Un nevienu centu no pašvaldībām nedos, un tikai spiež uz valsts izdevumiem. (..) Visās sarunās, visās darba grupās ir tikai: dodiet, dodiet, mums vajag, mums vajag,” sacīja Reirs.
Finanšu ministrs norādīja, ka valsts šo naudu aizņemas: “Šis ir pilnībā finansēts uz budžeta deficīta rēķina.”
