“Saulrītos” nepieciešams telpu remonts, jauna apkures sistēma, sadzīves lietas un citi uzlabojumi, taču ar valsts piešķirtajiem līdzekļiem vien tik tikko pietiek pamatvajadzībām. Neadekvātā atalgojuma dēļ centrā trūkst arī speciālistu.
Ap 3000 eiro mēnesī, tik daudz ziemā tiek tērēts vien tikai par apkuri. Rehabilitācijas centra “Saulrīti” minimālajam budžetam tā ir milzīga summa, ko, izremontējot telpas, nomainot logus un novecojušo apkures sistēmu, varētu izmantot citām vajadzībām. To centrā ir ļoti daudz, bet ar valsts finansējumu nepietiek.
Iestādes vadība uzskata, ka problēma ir sistēmā. "Šāda tipa iestādi nevar finansēt pēc modeļa "par lētāko iepirkumu, pasākumu". Vai tad mēs varētu tagad izsludināt konkursu, kurš bērniem par lētāku naudu noņems zobu sāpes? Nu, nevar, nekas nesanāktu," sacīja rehabilitācijas centra "Saulrīti" vadītājs Ģirts Mazurs.
Naudas centram trūkst arī sadzīves lietu iegādei un mēbelēm. Tās iestādē nonākušie pusaudži remontē un no šķūnī atrastiem materiāliem taisa paši. Tik, cik iespējams, finansiālu palīdzību sniedz draugi Norvēģijā, par ko daļēji veikts kosmētiskais remonts istabiņās. "Arī siltumnīcu atjaunojām, arī mazo dīķīti. Valsts vispār neko tādu plusā neliek. Brīžiem pat vadītājs ieliek savu naudu," piebilst rehabilitācijas centra "Saulrīti" iemītnieks Dzintars.
Atkarībās nonākušajiem pusaudžiem ir nepieciešama pievilcīga dzīves vide, lai saprastu, pēc kā tiekties, pauž centra sociālā darbiniece. Tāpat pieejamas arī dažādas nodarbes – sports, rokdarbi un citas, taču nauda jaunam aprīkojumam un inventāram nav.
Visai grūti centram klājas arī ar speciālistu piesaisti. Tikai retais ir gatavs veikt sarežģīto darbu ar pusaudžiem, kuriem ir arī uzvedības problēmas, par minimālo algu.
Tā kā “Saulrīti” ir vienīgā šāda tipa iestāde valstī, atbalstu tai nolēmusi sniegt kāda biedrība Valmieras pusē, kas veikalos izvietos ziedojumu kastītes. Kamēr situācija ir tāda, kāda ir, centrs cer arī uz citu līdzcilvēku atbalstu.
