Netālu no "Vaivariem" atrodas arēna, kurā parasti notiek reitterapijas nodarbības. Pie durvīm vienu no zēniem, kam paredzēta terapija, ceturtdien sagaidīja SIA "Reitterapija" vadītāja Olga Bērziņa, sakot: "Šobrīd nodaļa ir ciet, jo "Vaivari" nepārslēdza ar mums līgumu un mēs nebijām tiesīgi jau no vakardienas strādāt."
Pēc Bērziņas teiktā, šis zēns ir viens no 24 bērniem, kuriem ceturtdien nodarbības atceltas. Iemesls – Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" ar SIA "Reitterpija" nav noslēdzis jaunu līgumu. Iepriekšējais beidzās 28. februārī. Kā stāstīja Bērziņa, pārrunas par jauno līgumu ne sevišķi sekmīgi risinātas jau kopš gada sākuma. Domstarpības radušās, jo rehabilitācijas centra valde nav bijusi gatava maksāt par pakalpojumu dārgāk, taču izmaksas ievērojami augušas.
Bērziņa norādīja: "Lai varētu pabarot zirgus, ir jānopērk siens. Sienam ir tāda maksa, kāda ir. Piegādes maksa ir tāda, kāda ir. "Vaivari" lūdz: pastrādājiet, izdomājiet kaut ko, lai cena mazinātos! Man jāprasa šobrīd siena piegādātājiem, lai viņi tieši mums noliek zemāku cenu?"
Pēc SIA "Reitterapija" vadītājas teiktā, rehabilitācijas centrs sākotnēji bijis gatavs maksāt 20 eiro par vienu nodarbību, taču patiesās izmaksas esot vismaz 50 eiro.
Pēc ceturtdien notikušajām pārrunām izdevies vienoties, ka centrs par nodarbību maksās ap 30 eiro, līgums tikšot parakstīt jau piektdien, un tad arī atsākšoties terapeitiskā jāšana. Par spīti tam, ka par pakalpojumu būs jāmaksā dārgāk, apjoms netikšot samazināts, pauda Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" valdes priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Margarita Epermane.
"Protams, mēs skatīsimies uz nosūtījumiem, jā. Kādus pacientus sūta un kādus ne, bet tajā pašā laikā mēs domājam, plānojam to, ka mēs to apjomu nesamazināsim. Nu, tādā veidā. Centīsimies nesamazināt, jo mēs esam panākuši vidusceļu. Nav tik sadārdzināts, kā tas bija piedāvājumā," atzīmēja Epermane.
Lai nodrošinātu reitterapijas pakalpojumus valsts lielākā rehabilitācijas centra pacientiem, SIA "Reitterapija" uztur sešus zirgus un algo septiņus darbiniekus, kā arī maksā par veterinārārsta pakalpojumiem, ja nepieciešams.
Jāpiebilst, ka valsts noteikto tarifu neatbilstība reālajām izmaksām medicīnā ir problēma, kas pastāv gandrīz visās veselības aprūpes nozarēs. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji to ir aktualizējuši vairakkārt, taču risinājums visbiežāk atduras pret nepietiekamo finansējumu.
