Dienas ziņas

Doma laukumā piemin barikādes

Dienas ziņas

Sabiles - Kandavas ceļu tomēr neatvērs satiksmei

Sola gada laikā izstrādāt trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību

Regulējumu trauksmes cēlēju aizsardzībai apņemas izstrādāt līdz gada beigām

Līdz gada beigām tiks izstrādāts tiesiskais regulējums trauksmes cēlēju aizsardzībai, to paredz pirmdien Ministru kabinetā parakstītais memorands par trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānisma izveidi.

Pasaulē apmēram trešdaļa no visiem krāpšanas un korupcijas noziegumiem tiek atklāti pateicoties trauksmes cēlēju sniegtajai informācijai. Tas ir ievērojami vairāk nekā ar savu tiešo darbu spēj dot likumsargi. Par šādiem noziegumiem ziņot būtu gatavi arī Latvijas iedzīvotāji. Tomēr daudzi to nedara, baidoties par iespējamu atriebību. 

48% no Latvijas iedzīvotājiem būtu gatavi ziņot par korupciju, puse no šiem trauksmes cēlējiem to darītu anonīmi. Iemesls - neuzticēšanās valsts varai un bailes, no atriebības, ko pret trauksmes cēlēju netiešā veidā varētu īstenot ar paši nelikumību organizētāji. Pagaidām Latvijā likums ziņotājus sargā tikai no tiešas vardarbības.

Trauksmes cēlēju tiesiskajam mehānismam būtu jāparedz droši, konfidenciāli ziņošanas kanāli, nodrošinātu anonīmu ziņojumu izskatīšanu pēc būtības; bezmaksas juridiskais atbalsts; jābūt garantētai konfidencialitātei un neaizskaramībai. Daudzviet Eiropas Savienībā šāds regulējums pastāv, taču Latvijā līdz šim nav izveidots.

Tāpat tajā var ietver atlīdzības mehānismu trauksmes cēlējiem, ja cilvēki ziņo par finansiāliem pārkāpumiem nodokļu jomā. Citviet šāda prakse ir ieviesta gadījumos, ja valsts nezaudē naudu vai iegūst to.

Memorandu parakstīja Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks un „Sabiedrības par atklātību - Delna” direktors Gundars Jankovs.

Žurnālisti gan memoranda parakstītājiem taujāja, vai ir garantija šī mehānisma ieviešanai līdz gada beigām, jo lielā mērā lēmuma pieņemšana būs atkarīga no politiķiem valdībā un Saeimā. Amatpersonas mudināja medijus sekot šim jautājumam. Dreimane arī bija norādījusi, ka praksē sastopamas situācijas, kad amatpersonas ir spiestas neizpaust savu viedokli baiļu vai kāda spiediena dēļ. Konkrētu piemēru gan Valsts kancelejas vadītāja atteicās nosaukt.

Pēc Valsts kancelejas un "Delnas" iniciatīvas pērn izveidota pārresoriska darba grupa ar mērķi izstrādāt priekšlikumus efektīva trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānisma izveidei un īstenošanai. Tajā darbojas Ģenerālprokuratūras, "Delnas", Augstākās tiesas, Labklājības ministrijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, un KNAB pārstāvji.


 

„Vairāk ir jādomā par nekriminālo sfēru, kur pastāv dažādi ietekmēšanas riski, kaut vai novilcinot maznodrošinātās ģimenes statusa piešķiršanu. Tā ir sociālā nauda, kuras piešķiršana tiek novilcināta tikai tamdēļ, ka persona ir sūdzējusies par pašvaldības priekšsēdētāju,” piemērus minēja Kalnmeiers. 

Pasargāt visus un pilnībā izslēgt ļaunprātības nevarēs

Kopš 2012.gada trauksmes cēlēji ziņojuši par vairāk nekā 200 negodprātīgas rīcības gadījumiem. Pamatā informācija saņemta par sarunātiem publiskajiem iepirkumiem, krāpšanas gadījumiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, reiderismu un politbiznesa gadījumiem. Ja darbotos likums, kas aizsargātu trauksmes cēlēju, liela daļa no viņiem varētu būt uzņēmēji.

„Pie mums vēršas uzņēmēji par tā sauktajām lielajām lietām. Piemēram, gudrona lietas. Protams, šie uzņēmēji nevar atklāties, skaidri pasakot – ja mēs pateiksim, kas mēs esam, mums bizness vienkārši beigsies un mūs iznīcinās. Tas aparāts, kas darbojas pret viņiem, tas ir ļoti liels biznesa vidē un valsts pārvaldē. Neviens par nevienu neko neteiks, lai paglābtu savu ādu,” noskaņojumu raksturoja sabiedrības par atklātību “Delna” direktors Gundars Jankovs.

No Eiropas valstīm līdz šim izcila prakse trauksmes cēlēju aizsardzībā ir Luksemburgā, Rumānijā, Slovēnijā un Lielbritānijā. Parakstot īpašu memorandu šādu sistēmu plāno iedzīvināt arī Latvija.  

Jankovs Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” atzina, ka, izstrādājot aizsardzības mehānismu, būs jādomā arī par gadījumiem, ka kāds mēģinās ļaunprātīgi izmantot šo regulējumu, un šim mehānismam jāspēj identificēt, vai tas ir labticīgs ziņotājs.

Savukārt, ja ir ļaunprātīgi mēģinājumi izmantot šo mehānismu, tad negodprātīgajam ziņotajam būtu jāsaņem sankcijas par to. Tiesa, pilnībā izslēgt ļaunprātīgu ziņojumu gadījumus nevar, atzina Jankovs. 

Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents Valts Kalniņš  Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” atzina, ka šobrīd Latvijā ziņošana par korupciju nav droša un šādam solim nepieciešama zināma drosme.

Ja cilvēks nolēma „stāties pretim sliktajiem”, skaidrs, ka šie sliktie mēģinās atriebties, tāpēc topošajam regulējumam jāsamazina viņu iespējas to izdarīt, norādīja Kalniņš. Bet tas būs atkarīgs no tā, kādus pasākumus paredzēs likumā, tie varētu būt  aizliegumi bez pamatojuma pārcelt cilvēku mazāk labvēlīgā darbā vai citādi sodīt, var ietvert arī finansiālās kompensācijas noteiktajos apstākļos.

Tāpat regulējuma varētu paredzēt pasākumus, lai neizpaustu, kurš ir ziņojis. Protams, daudzās situācijās iesaistītie cilvēki mēģinās to izskaitļot un arī izskaitļos, bet būs gadījumi, kad tas nebūs iespējams, atzina Kalniņš. Viņš arī norādīja –g adījumos, kad būs zināma ziņotāja  identitāte, jābūt pasākumiem, kas neļautu pret viņiem vērties.

NEO piemērs un pretrunas

Valsts kancelejas sagatavotā video pieteikums vēsta – Ilmārs Poikāns jeb Neo „cēla trauksmi” par nekvalitatīvo VID elektronisko informācijas apmaiņas sistēmu. Neo klipā stāsta, kā pēc viņa darbībām, atklājot, kādas algas krīzes laikā ir valsts pārvaldē, viņu aizturēja policija un uzsāka kriminālprocesu, kas nonāca līdz tiesai, taču šobrīd pirmajā instancē viņš ir attaisnots. Neo aicina arī citus nebaidīties un kļūt par „trauksmes cēlējiem.”

 Video noslēdz aicinājums: Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā ir pienācis laiks ieviest oficiālu trauksmes cēlēju – jeb angliski „whistleblowers” – aizsardzības mehānismu. Tas būtu domāts ikvienam, kura profesionālie spriedumi vai neklusēšana par noziedzīgām darbībām var viņam radīt riskus.

Par to, ka trauksmes cēlēji Latvijā būtu jāsargā, jau vismaz piecus gadus runā sabiedrība par atklātību „Delna”.   Ja tas nenotiks, korupcijas skandāli un ar tiem saistītās negatīvās sekas nemazināsies, radot gan finansiālus zaudējumus, gan reālus draudus cilvēku drošībai vai pat dzīvībai.

Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atsaucās uz citu valstu pieredzi, kas liecinot: trauksmes cēlēju mehānismi var darboties efektīvi, ja starp iedzīvotājiem un tiesībsargājošām institūcijām pastāv cieša un abpusēja uzticēšanās. Kalnmeiers gan nesaskatīja pretrunas tur, ka viņš Ģenerālprokuratūras vārdā paraksta memorandu, lai gan prokuratūra ir pārsūdzējusi Neo attaisnojošo spriedumu.

Kalnmeiers skaidroja, ka Neo gadījumā jānodala „kurā daļā viņš uzskatāms par trauksmes cēlēju”, apsūdzībā nav runa amatpersonu algu publiskošanu, bet par fizisko personu datu publiskošanu, komercstruktūrās strādājošo datu publiskošanu.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks norādīja, ka trauksmes cēlēji ir ļoti svarīgi cīņai ar korupciju. Streļčenoks arī neuzskata, ka viņa ieviestā prakse – prasīt darbiniekiem paskaidrojumus par presei atklātajām nesaskaņām birojā – ļautu apšaubīt KNAB vadītāja patieso vēlmi pēc trauksmes cēlēju aizsardzības.

KNAB „tas ir darba disciplīnas un darba jautājumi” un Streļčenoks pārliecināts, ka pirms informācijas publiskošanas tā informācija jāpārbauda, „jo vairākums no šīs informācijas neatbilst patiesībai”.  

Tikmēr Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norādīja: šobrīd nereti sastopamas situācijas, kad valsts amatpersonas ir spiestas mainīt vai nepaust savu profesionālo viedokli baiļu vai cita veida spiediena un ietekmes dēļ. Šādos gadījumos valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām šobrīd nav, kur vērsties pēc palīdzības un aizsardzības.  

Jau pagājušajā vasarā tika izveidota darba grupa, kurā eksperti no valsts sektora, privātā sektora un nevalstiskajām organizācijām strādā pie priekšlikumiem trauksmes cēlēju aizsardzībai. Grupā arī radās ideja par memorandu. Tajā kā labas gribas žests pausta apņemšanās izstrādāt likumprojekta redakciju, kas balstītos uz citu valstu, it īpaši Eiropas Savienības dalībvalstu, praktisko pieredzi, vienlaikus koncentrējoties uz Latvijas situācijas aspektiem. Projekta tālākā virzība gan būs atkarīga no politiķiem valdībā un Saeimā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti