Šī gada deviņos mēnešos Valsts policija reģistrējusi 230 narkotiku kontrabandas gadījumus, un tas ir būtisks samazinājums pret pagājušā gada tādu pašu laika periodu, kur tika reģistrēti 568 noziedzīgi nodarījumi. Policija to skaidro ar pastiprinātu pasta sūtījumu kontroli. Savukārt, kas attiecas uz kravu pārvadājumiem – likumsargiem nav pamata domāt, ka būtu vērojams būtisks samazinājums.
"Šogad konstatētas divas lielas kravas - hašiša krava vairāk nekā 900 kilogramu apjomā un salīdzinoši nesen, pagājušajā mēnesī aizturētā MDMA tablešu un hašiša krava. Te mēs varam runāt par starptautisko kontrabandu," stāsta Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš.
Tāpat ik pa brīdim arī pie mums mēģina ražot sintētiskās narkotika un audzēt marihuānu. 2017. gada rudenī policija uzgāja divas metadona laboratorijas. Tajā pašā gadā bija konstatēta amfetamīna ražotne. Tāpat pērn Pierīgā tika uzieta liela metadona laboratorija. Policijas izņemtie narkotisko vielu apjomi dažos gadījumos liecina, ka pašmājās ražotās vielas netika paredzētas tikai Latvijas tirgum.
Latvijā joprojām lietoto narkotisko vielu topa augšgalā ir marihuāna. Deviņos mēnešos policija konfiscējusi marihuānu 882 gadījumos, stāsta Radziņš. Tas ir par 30 gadījumiem vairāk nekā pērn. Otrajā vietā ir psihotropie medikamenti, trešajā vietā - MDMA.
Daudzos gadījumos psihotropie medikamenti, kas tiek lietoti, nevis, lai ārstētu kādu kaiti, Latvijā nonākuši kontrabandas ceļā. Ir maz gadījumu, kad mediķi pašmājās izrakstījuši šos medikamentus nepamatoti, teic Radziņš.
Lai pašmājās cīnītos ar narkotisko vielu lietotāju skaitu, Veselības ministrijas ieskatos, ir svarīgi domāt, nevis par sodīšanas mehānismiem, bet par to, kā šo atkarību ārstēt. Ministrijai plānu esot daudz, stāsta ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktors Jānis Hahelis.
"Izglītojoši pasākumi, kuri balstās uz to, ka mēģinām ar dažādu aktivitāšu palīdzību izglītot pašus pusaudžus. Mēs nevaram nodalīt tikai narkotika, bet mums ir jārunā par visām atkarību izraisošajām vielām un procesiem. Tāpat arī pedagogu apmācības un pilnveides programmas. Tāpat ir arī primārās aprūpes speciālistiem kvalifikācijas celšana – neformālās izglītības programmas," skaidro Jānis Hahelis.
Lai samazinātu narkotiku pieprasījumu valstī, nepieciešams starpnozaru darbs, norāda Jānis Hahelis.
Decembra sākumā Veselības ministrija organizēs domnīcas, kurās diskutēs par profilaktiskiem pasākumiem, lai nākotnē mazinātu atkarību raisošo vielu pieprasījumu.