Pusdiena

Amerikas Savienotās Valstis atjauno sankcijas pret Irānu

Pusdiena

Turpinās strīds par Rīgas mikroautobusu iepirkumu

CVK iesniegti 16 saraksti; politologi sola asu priekšvēlēšanu cīņu

Reģistrēti 16 saraksti vēlēšanām - politologi sola asu priekšvēlēšanu cīņu

13. Saeimas vēlēšanām pieteiktais deputātu kandidātu skaits ir lielākais kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža - tie ir 1470 cilvēki. Uz vienu deputāta vietu pretendē 15 kandidāti. Pēc ekspertu domām, ne visi kandidāti ir cienīgi ieņemt šo amatu, tomēr izvēle ir plašāka, un eksperti paredz asu cīņu.

Pirms diviem gadiem partijām izvirzīja papildu nosacījumus dalībai vēlēšanās. Tajās atļāva startēt partijām, kas ir dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām un kurās ir vismaz 500 biedri. Tomēr politisko spēku vēlmi cīnīties par iekļūšanu Saeimā tas neiegrožoja. Pat otrādi, politisko konkurentu skaits šogad ir palielinājies. Trīs iepriekšējās vēlēšanās startēja 13 politiskie spēki, šogad tie ir 16.

Rekodrliels pieteikto kandidātu skaits

Trešdien, 8.augustā, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrēja pēdējos līdz otrdienai iesniegtos deputātu kandidātu sarakstus, un kopumā vēlēšanām reģistrēti visi 16 saraksti, informēja CVK.  

Pēc reģistrēšanas kandidātu sarakstus vairs nevar atsaukt un grozījumus tajos drīkst izdarīt tikai CVK, svītrojot kandidātus, par kuriem saņemti atzinumi vai tiesas spriedumi, ka kandidāti neatbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, vai izdarot tehniska rakstura labojumus.

Lai pārbaudītu sarakstos pieteikto kandidātu atbilstību Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, CVK šodien reģistrētos sarakstus nosūtīs pārbaudēm Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.  

Kopumā pieteikto deputātu kandidātu skaits ir rekordliels kopš 1991.gada.

Politologi sola asu cīņu

„Tas nozīmē, ka ne tikai piedalīsies vairāk šajās sacensībās, bet arī vairāk šie cilvēki skaidros savu pozīciju apkārtējiem. Iespējams, mums būs aktīvāka politiskā vide,” atzina Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars.

Tuvojoties oktobrim, politiskā vide no aktīvas var kļūt par spriedzes pilnu, savukārt brīdināja politoloģe Iveta Kažoka.

Viņasprāt, šīs vēlēšanas īpaši raksturo liela neprognozējamība. Vienlīdz ticams ir scenārijs, ka Saeimā iekļūs trīs partijas un ka tie būs astoņi spēki. Taču vēl lielākus riskus politoloģe saskata pēc vēlēšanām.

„Ja parlamentā ir pārstāvēti tie politiskie spēki, ko uzrāda socioloģiskās aptaujas, es teiktu, ka mēs varam kā valsts daudzus mēnešus dzīvot bez valdības,” pieļāva politoloģe.

“Un, ja tā valdība neizveidojas, varam kaut kur ap Eiropas Parlamenta vēlēšanu laiku piedzīvot jaunas Saeimas vēlēšanas,” brīdināja Kažoka.

Politoloģes ieskatā šogad politiskais piedāvājums salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām ir kvalitatīvi uzlabojies.

Nav, piemēram, Daugavas racēju partijas, un Laimes lāci par premjeru vairs neviens nevirza.

„Tas, kas ir interesants šajās vēlēšanās, - gandrīz katrā politiskajā nišā ir konkurence: starp nacionālistiem, starp partijām, kas aizstāv krieviski runājošo intereses, starp konservatīvajām, liberālajām, sociāldemokrātiskajām partijām, starp populistiskajām un pat rasistiskajām partijām,” norādīja Kažoka.

Divas trešdaļas no deputātu kandidātiem ir vīrieši, tikpat norādījuši, ka ir latvieši. Lielākajai daļai jeb 80% ir augstākā izglītība, katram piektajam – vidējā izglītība, bet astoņiem kandidātiem - pamatizglītība.

Apskatot, kādu profesiju pārstāvji pretendē uz iekļūšanu parlamentā, politoloģe Daina Bāra apšaubīja viņu spēju pildīt likumdevējam uzticētos uzdevumus.

 „Es nedomāju, ka, apskatoties uz kandidātu sarakstiem, šos galvenos uzdevumus – lēmumu un likumu izstrāde un pieņemšana – labi varētu īstenot autobusa vai trolejbusa vadītājs, elektriķis, bezdarbnieks, profesionāls sportists, bārmenis,” sacīja Bāra.

“Šīs profesijas ir vajadzīgas mums visiem, bet vai tas ir tas, kas būtu vajadzīgs darbam parlamentā? Tas, manuprāt, degradē parlamentu, degradē mūsu Saeimu,” pauda Bāra.

Tikpat lielu skepsi politoloģe pauž par tiem kandidātiem, kuri vien gadu pēc ievēlēšanas pašvaldībās vēlas strādāt Saeimā.

Trūkst darbinieku vēlēšanu komisijās

Tāpat cilvēki neizrāda pārāk lielu entuziasmu par strādāšanu vēlēšanu komisijās. Rīgas vēlēšanu komisijai pagaidām neizdevās nokomplektēt vajadzīgo darbinieku skaitu - trūkst vairāk nekā 400 speciālistu, kas ir viena trešdaļa no Rīgai vajadzīgā skaita.

Ka skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars, cilvēki nepiesakās šim darbam divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, stundas tarifs par darbu vēlēšanu iecirkņos ir minimāls. Otrkārt, ne katrs var sarunāt ar darba devēju vairākas brīvdienas, jo savienot darbu komisijā ar pamatdarbu ir teju neiespējami. Pieteikšanas laiku Rīga pagarināja līdz 15. augustam

CVK ir pabeigusi partiju kandidātu sarakstu reģistrēšanu, un tiks uzsākta visu kandidātu pārbaude. Par Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, kura pēc valsts neatkarības atjaunošanas ir darbojusies kompartijā, komisija plāno lūgt drošības iestāžu vērtējumu, vai viņas darbība joprojām neapdraud demokrātiskos principus.

Šāds lēmums pieņemts, lai ievērotu Satversmes tiesas šā gada 29.jūnija spriedumā nolemto, ka, pārbaudot Saeimas vēlēšanām pieteiktos kandidātus, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās ne tikai par to, ka ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība kompartijās un citās organizācijās, bet arī par to, vai persona ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti