Pašvaldību slimnīcām šāda atbalsta nav, taču desmitiem tūkstoši eiro par renovāciju un aparatūru ir jāatmaksā.
“Ja mēs atmaksājam valsts galvotos kredītus, arī pašvaldībām būtu jāpalīdz, tie paši cilvēki vien ir...” uzskata Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
Viņas iestāde sniedz palīdzību ļaudīm no daudz plašākas apkaimes nekā tikai Alūksne un Ape. Šīs divas pašvaldības garantēja kredītu, lai slimnīca veiktu pamatīgu pārbūvi, un tagad tajā izskatās labāk nekā dažā labā Rīgas slimnīcā. Var veikt arī visus izmeklējumus. Tas, ka nav visu speciālistu, atrisināts vienkārši – slēdzot līgumus.
Piemēram, datortomogrāfā redzamo attēlu apraksta ārsti “Stradiņos”. Rīgas slimnīcas šiem izmeklējumiem uzticas un jaunus vairs neveic. No šī gada slimnīcai jāsāk atmaksāt ņemtā summa - 52 000 eiro gadā.
Alūksnes slimnīca tāda nav viena. Gandrīz visām pašvaldību slimnīcām ir kredītsaistības, bet to kopējo apjomu Veselības ministrija nezina.
Tagad tā pieprasījusi datus un cer kopējo summu ieraudzīt pēc nedēļas. To, ka līdzekļi ņemti, jau labi zinot, ka iestādi slēgs un principā tērēti bezjēdzīgi, var attiecināt uz Ludzas slimnīcu. Tās 10 miljonu eiro lielās saistības tagad sedz nodokļu maksātāji visā valstī, jo kredītu atmaksā no budžeta. Pārējās slimnīcas remontus veikušas godprātīgi.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs atzīst, ka jautājums par palīdzību šo kredītu atmaksā ir visas valdības jautājums, bet jau tagad ir skaidrs, ka kredītu atmaksa notiks uz pacientu rēķina.
“Gandrīz lielākajā daļā pašvaldību ir kredīti, jā, Ludzas ir vissāpīgākais, tas ir uz pacientu rēķina,” atzina Kalējs.
Latvijas Banka veikusi apjomīgu pētījumu par līdzekļu lietderīgu izmantošanu Latvijas medicīnā. Secinājums – ir daudz pagātnes kļūdu, ko mainīt vairs nav iespējams, un joprojām ļoti sadrumstalots medicīnas budžets. Un atbalstīt reģionu slimnīcas šajā situācijā diez vai ir iespējams.
“Ja mēs būtu bagāta valsts, es teiktu – kāpēc ne. Bet ja trūkst naudas pat elementārai palīdzībai, tad jautājums ir par mazu slimnīcu efektivitāti vai lielu, kur par to pašu naudu var apkalpot daudz vairāk,” norādīja Latvijas Bankas galvenais ekonomists Uldis Rutkaste.
Tāpat pētījumā secināts, ka slimnīcās dramatiski atšķiras izmaksas par pacientu ārstēšanu. Mēneša beigās Latvijas Bankas prezidents tiksies ar veselības ministru, lai paustu savu redzējumu par to, kā esošā budžeta ietvaros strādāt prātīgāk.
