Veselības ministrijā uzsver, ka ierēdņi kopā ar Slimnīcu biedrību izstrādā risinājumus, kā mediķus ieinteresēt strādāt reģionos. Ir priekšlikumi gan par algu paaugstināšanu reģionu slimnīcu ārstiem, gan arī par komandējumu noformēšanu.
Ārstu saime strauji noveco, bet jauna paaudze vietā nenāk - esošie ārsti strādā vairākas slodzes, un cietējs ir pacients. Slimnīcu biedrības pārstāvis Jevgeņijs Kalējs Latvijas Radio norāda, ka problēma jārisina Veselības ministrijai kopā ar biedrību.
Tiesa, Veselības ministrijā biedrība ar šādu tiešu paziņojumu nav vērsusies.
„Nē, un īstenībā tas laikam mani kā ministrijā strādājošo pārsteidz visvairāk…" atgādina Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško. Viņa norāda, ka ministrijā jau no pērnā gada strādā darba grupa, veltīta cilvēkresursu attīstībai. „Bet nevienu reizi Slimnīcu biedrība šādā griezumā informāciju nav devusi, bet tagad iziet ar šādu paziņojumu medijos, kas manuprāt nav īsti korekti,” atzīmē Mūrmane–Umbraško.
Tiesa, apzvanītās slimnīcas Latvijas Radio ieskicē galvenās problēmas. Piemēram, jau dažus gadus Daugavpils reģionālās slimnīcā trūkst speciālistu sejas un žokļa ķirurģijā - jau aptuveni trīs gadus nenodrošina diennakts palīdzību un pacientiem ar smagām traumām nākas mērot tālo ceļu uz Rīgu. Tagad pievienojušās vēl citu speciālistu trūkuma problēmas, stāsta slimnīcas vadītāja Inta Vaivode. „Ļoti nopietna problēma mums ir ar LOR dežūrām, un vēl nopietnāka problēma ir ar neirologu dežūrām, neirologu dežūras praktiski nenotiek,” atzīst Vaivode.
Savukārt Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis norāda, ka viņa vadītajā slimnīcā šobrīd situācija nav tik nokaitēta, taču tāpat - tēlaini izsakoties - staigājam pa naža asmeni. „Faktiski turas ginekoloģija un dzemdniecība…," saka Eglītis.
Umbraško-Mūrmane norāda, ka kopumā Latvijā ārstu speciālistu netrūkst, taču ministrija labi zina, ka Rīgā to ir krietni vairāk nekā reģionos. Tāpēc šo jautājumu ministrija ar Slimnīcu biedrību apsprieda darba grupā. „Viens no risinājumiem, ka ārstiem, kas strādā ārpus Rīgas, varētu būt lielākas algas, lai varētu ieinteresēt viņu doties strādāt ārpus Rīgas,” norāda Mūrmane–Umbraško.
Vēl arī ministrija kā vienu no risinājumiem apsver ideju ieviest komandējumu sistēmu - Rīgā strādājošu ārstu nosūtīšanu pāris dienas mēnesī strādāt reģionu slimnīcā, maksājot kā par komandējumu. Taču šī ideja vēl esot gluži zaļa un tā jāizdiskutē ar slimnīcām.
Slimnīcu biedrība arī sūkstās, ka pēc rezidentūras jaunie ārsti nedodas uz reģioniem.
Tomēr ministrijas pārstāve ir ļoti skeptiska, ka te līdzēt varētu piespiedu mehānismi. Piemēram, ja pēc rezidentūras beigšanas jaunajiem ārstiem būtu jābrauc dažus gadus strādāt slimnīcā kādā no reģioniem.
„Jo jaunie speciālisti, ja viņi negrib iet uz Kuldīgu, vienalga uz to neietu, un viņi meklēs visas iespējas, lai uz turieni neaizietu. Latvija bija viena no retajām valstīm, kur ārstiem šādā piespiedu veidā lika atstrādāt noteiktus gadus slimnīcās. Viens ir no valsts puses šis finanšu mehānisms, no otras puses, slimnīcām un pašvaldībām ir tomēr jāiet un šie ārsti jāuzrunā, jo ministrija nevar centralizēti uzrunāt ārstus,” saka Mūrmane–Umbraško.
Savukārt Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs cer, ka izdosies vienoties par samilzušo problēmu risinājumiem otrdien pēcpusdienā plānotās tikšanās laikā.
