Kongresā tika plaši un detalizēti iezīmēts partijas politiskais un ekonomiskais piedāvājums. Nozaru eksperti prezentēja partijas redzējumu tautsaimniecības, izglītības, veselības, lauksaimniecības un vides, reģionālās attīstības un citās jomās.
Īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas demokrātijas stiprināšanai un uzticības krīzes pārvarēšanai, piedāvājot deputātu atbildības palielināšanu un pāreju uz jauktu vēlēšanu sistēmu.
LZP priekšsēdētājs Edgars Tavars uzvēra, ka pašlaik esošā kara situācija prasa nestandarta risinājumus, tādēļ bija jāpārskata partijas sadarbības partneri un jāapvienojas ar tiem, ar kuriem ir vienāds vērtību vektors.
“Tas ir pats pareizākais lēmums, ko LZP varēja pieņemt, jo pareizi ir iet kopīgu ceļu ar savu sirdsapziņu un nepareizi ir nonākt pretrunā ar to,” uzsvēra LZP priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Liepājas partijas pārstāvis, ekspremjers Māris Kučinskis norādīja, ka šis ir laiks, kad jānoliek malā visas ambīcijas. Viņš uzskata, ka kara apstākļos nedrīkst būt tāda sašķeltība, kāda tā ir patlaban ir 13. Saeimā.
"Mums ir jāiet cīņā par vērtībām, kuras ir vienādas gan reģionālajām partijām, gan centra partijām. Mēs iesim kopā par Latviju un valsts attīstību,” uzsvēra Liepājas partijas pārstāvis Māris Kučinskis.
Uzņēmējs un arhitekts Uldis Pīlēns, kura jaundibināmā biedrība iesaistījusies apvienības veidošanā, vērsa uzmanību uz to, ka kara apstākļos pastāv risks zaudēt savu bērnu un mazbērnu nākotni, ja netiks apvienoti labākie spēki valsts tautsaimniecības attīstībai.
“Ja tas nav iemesls, lai apvienotu spēkus, nostātos pretī šai agresijai tad es nezinu, uz ko mēs esam spējīgi,” teica Pīlēns.
Apvienības priekšsēdētājs Edvards Smiltēns rosināja pāriet uz jaukto vēlēšanu sistēmu, tādējādi palielinot deputātu atbildību vēlētāju priekšā.
“Vārdi par politisko atbildību iegūtu pavisam citu svaru,” – tā LRA priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Jaunā apvienība, kurai vēl nav dots nosaukums varētu tikt dibināta jūnija beigās.
Latvijas Reģionu apvienība ir politiska organizācija, kas ir plaši pārstāvēta pašvaldībās visā Latvijā. 98 LRA deputāti darbojas 31 Latvijas novadā un pilsētā. Tā pulcē teju 700 biedru, un 2021. gadā ir izveidotas 13 jaunas partijas nodaļas.
KONTEKSTS
Pēc 20 gadu sadarbības maija sākumā izjuka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – apvienību pameta Latvijas Zaļā partija (LZP), jo tā vairs nesaredzot iespējas apvienībā sadarboties ar Lemberga partiju "Latvijai un Ventspilij". LZS priekšsēdētājs un "zaļzemnieku" līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze gan paziņoja, ka LZP aiziešanai no apvienības ZZS ir cits iemesls. Tas nav zināms.
LZP paziņojusi, ka šoruden gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar Latvijas Reģionu apvienību un Liepājas partiju.