Pieteikt savu kandidatūru “Vienotības” valdes priekšsēdētāja amatam varēja līdz pirmdienas naktij. Šobrīd tādu ir trīs. Pirmais oficiāli pieteicās Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis. Vēlāk uzaicinājumam kandidēt piekrita ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Daļa partijas biedru izvirzījuši arī pašreizējo priekšsēdētāja vietnieku Edvardu Smiltēnu. Pagaidām viņš formāli piekrīt kandidāta statusam, taču gala lēmumu par startēšanu pieņemšot sestdien – partijas kongresā.
Smiltēns paliek pie nostājas, ka kandidēs tikai gadījumā, ja pierunās partijas biedrus veikt “Vienotībā” nopietnas pārmaiņas, tostarp atcelt Solvitu Āboltiņu no Saeimas frakcijas vadītājas amata.
Spriežot pēc tā, ka partijas valde nolēmusi ļaut pieteikties arī pēdējā brīdī – partijas kongresa dienā šosestdien, acīmredzot tiek liktas cerības uz vēl kādu kandidātu.
Politoloģe Iveta Kažoka domā, ka “šobrīd “Vienotībai” var palīdzēt tikai brīnums, jo, pirmkārt, nav redzams jauns enerģijas līmenis un jauna vadība, kas varētu fundamentāli šajā partijā ko mainīt”.
“Bet vienlaikus uzrodas aizvien jauni un jauni konkurenti, kas principā normālos apstākļos Latvijā partijām nozīmē nāves spriedumu,” norādīja Kažoka.
“Tajā brīdī, kad ir zudusi uzticēšanās [partijai], bet ir parādījušies spēcīgi konkurenti, šīs partijas kaut kādu brīdi turpina dzīvot, bet bez reālām cerībām ietekmēt politiku,” sacīja politoloģe.
Reģionu apvienība pagaidām bez līdera
“Vienotība” nav vienīgā partija, kuras iekšienē šobrīd noris plašas diskusijas par to, kam un kādā virzienā turpināt attīstīt politisko spēku. Latvijas Reģionu apvienība (LRA) kopš jūlija beigām ir bez valdes priekšsēdētāja. Mārtiņš Bondars šo amatu pameta pēc tam, kad viņa paša pārstāvētās apvienības politiķi bija pieņēmuši viņam neizprotamus un nepieņemamus lēmumus.
Otrdien, 15.augustā, Latvijas Reģionu apvienība aiz slēgtām durvīm tikās Saeimā, lai plānotu apvienības tālāko nākotni.
Sarunā tika nolemts aizstājēju Bondaram apvienības valdes priekšsēdētāja amatā pagaidām nemaz nemeklēt.
Šim politiskajam spēkam augstākā lēmējinstitūcija ir nevis valde, bet gan pārstāvju sapulce – tās vadītājs ir Rūjienas novada priekšsēdētājs Guntis Gladkins. Tikmēr valdei statūti ļauj darboties arī bez priekšsēdētāja.
LRA pārstāvju sapulces priekšsēdētāja vietnieks Vents Armands Krauklis skaidroja, ka runa nav par partijas līdera maiņu, šis ir tīri tehnisks jautājums. “Lēmuma būtība ir tāda, ka, ņemot vērā, ka mēs pašlaik aktīvi sāksim sarunas ar citiem reģionālajiem spēkiem, lokālām, reģionālām partijām, jo mēs gribam uz nākamajām Saeimas vēlēšanām paplašināties, atstāt manevra iespēju, ka tad, ja iesaistām jaunu spēku, tad arī viņa pārstāvis ir šajā valdē. Tas arī viss,” sacīja Krauklis.
Pēc Kraukļa teiktā, šī apvienība nekad nav vēlējusies būt viena līdera politiskais spēks.
Iveta Kažoka uzskata – atstāt politisko spēku bez spilgta līdera nedaudz vairāk nekā gadu pirms Saeimas vēlēšanām ir stratēģiska kļūda. Viņa to vairāk skaidro nevis ar nevēlēšanos būt par viena līdera apvienību, bet gan ar problēmām šādu personību savās rindās atrast.
“Padomājot par parlamentā ievēlētajiem cilvēkiem no [Latvijas] Reģionu apvienības, tiešām tur ir diezgan grūti atrast tādus cilvēkus, kas varētu premjera ranga diskusijā pirms vēlēšanām turēt līdzi citu partiju kandidātiem,” pauda Kažoka.
Tikmēr Latvijas Reģionu apvienība cer, ka svaigas vēsmas tās darbībā ienesīs jauni sadarbības partneri. Kuras partijas tās varētu būt, netiek atklāts. Mārtiņš Bondars pārliecināts – ne jau amatu ieņēmējos ir vaina, bet gan kopīgu vērtību trūkumā. To parādīja, piemēram, krasi atšķirīgi viedokļi par Ingunu Sudrabu kā “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju.
“Apvienībai jāizlemj, kas tā būs – par ko tā stāv, par ko tā iestājas,” uzsvēra Bondars.
Un, viņaprāt, jūlijā Saeimas balsojumos īsti nebija skaidrības par to. “Attiecībā par to, kā iestartēt nākamajās Saeimas vēlēšanās – ar ko, kādā veidā – tur ir ļoti lielas debates,” piebilda Bondars.
Krauklis gan norādīja – pirmdien ieviests risinājums, kā citreiz labāk izvērtēt balsojumus strīdīgos jautājumos.
“Mēs norunājām, ka tādi izšķiroši jautājumi, svarīgi jautājumi – kā bija arī šis balsojums [par Sudrabu] - tiks veikti tikai pēc tam, kad būs notikusi pārstāvju sapulces un frakcijas kopsēde, lai izslēgtu tādas situācijas,” sacīja Krauklis.
Iekšēju šķelšanos vērtību dēļ Krauklis neatzīst.
