Reģionos sarežģīti piesaistīt ģimenes ārstus – Līvānos neviens pretendents nepiesakās

Pusgada laikā, kopš Līvānu novads piedāvā segt rezidentūras izmaksas topošajiem ģimenes ārstiem, kuri būs gatavi pēc studijām strādāt novadā, nav pieteicies neviens pretendents. Ģimenes ārstu skaits valstī jau gadiem ilgi ir nepietiekams, bet laukos situācija ir īpaši sarežģīta – ģimenes ārsti noveco, pensionējas, aiziet mūžībā.

Līvānu novadā lielākā daļa praktizējošo ģimenes ārstu pašlaik ir pirmspensijas vecumā, savukārt jaunie speciālisti pārsvarā par savu darba un dzīvesvietu izvēlas Latvijas lielās pilsētas. Tāpēc Līvānu novads turpina meklēt un motivēt jaunos ārstus, piedāvājot ne tikai stipendiju 3000 eiro gadā, bet arī pašvaldības īres dzīvokļus.   

Līvānos nesekmējas ar jaunu ģimenes ārstu piesaistīšanuSilvija Smagare

Nereti pat divas nedēļas ir jāgaida, lai tiktu pie ģimenes ārsta; tas vēl ir labi, ja tev vispār ir savs ģimenes ārsts, stāsta uzrunātie līvānieši.  Līvānu novadā dzīvo apmēram 11,5 tūkstoši iedzīvotāji un daudziem ir satraukums par iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

„Ar to tikšanu ir tā, kāda ir tā diagnoze, bet vidēji divas nedēļas ir jāgaida. Tas ir smagi. Mums praktiski ir tā, kādi trīs ģimenes ārsti ir Līvānos ir pensijas vecumā. Zinu, ka divi bērnu ārsti – pediatri ir jau pensijā, bet viņi vēl strādā. Mana mazmeita arī ir palikusi bez ģimenes ārsta, staigāja apkārt un lūdzās, gandrīz vai caur pazīšanos, lai pie kāda varētu pierakstīties, bet nav kur.”

To, ka Līvānu novadā tiešām situācija ar ģimenes ārstu pieejamību ir nopietna, apliecina novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle:

„Ģimenes ārstu problēma mums ir aktuāla, tāpat kā visā Latvijā, mēs neesam izņēmums. Mums ir seši ģimenes ārsti, un lielākā daļa no tiem pirmspensijas vecumā. Tas ir tas risks un bažas, un, ko norāda arī paši ārsti, ka var pienākt viens brīdis, kad vienā īsā laika posmā aiziet pensijā vairāki ģimenes ārsti un līdz ar to ģimenes un pacienti paliek vispār bez primārās veselības aprūpes.”

Latvijas kartē Līvāni iezīmēti ar visaugstāko kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem. Tas Līvānos bija gandrīz 1000, kad vidēji valstī svārstījās ap 260. Iespējams, ar to var izskaidrot ģimenes ārstu kabinetu noslogotību un nespēju ārstiem pamest kabinetu pat uz mirkli. To Latvijas Radio novēro turpat Līvānu novada domes ēkā izvietotajā Anitas Baumanes ģimenes ārsta praksē. 

„Diemžēl nav laika pat uz tualeti aiziet, kur nu vēl intervijas sniegt,” paskaidro ārste.

Uzgaidāmajā telpā pacienti atzīst, ka Līvānos kopumā ir jaušams mediķu trūkums.

„Mēs pie sava ģimenes ārsta tiekam ātri, liekas, ka viņa darbā ir visas 24 stundas diennaktī. Taču kopumā priekš mūsu pilsētas cilvēku ir daudz, bet ārstu ir maz, ne tikai ģimenes ārstu, trūkst visu – zobārstu un citu mediķu,” atzīst kāds ģimenes ārstes apmeklētājs.

Situācija kopumā Latgalē ar ģimenes ārstiem atbilst notiekošajam sabiedrībā,

paskaidroja Nacionālā veselības dienesta Latgales nodaļas vadītājs Jānis Pitrāns.

„Situācija kopumā ir laba, teicama tā būtu, ja uz katru jauno novadu būtu rinda. Ja iedzīvotāju skaits samazinās, tad tas parādās arī šajās tendencēs," teica Pitrāns. "Trijos pēdējos gados pie mums ir atnākuši septiņi jauni ģimenes ārsti un sākuši darbu Latgales reģionā, bet pārtraukuši prakses darbību ir 17 ārsti. Šī starpība ir tieši uz iedzīvotāju skaita izmaiņām, ko Latgales reģions izjūt visstiprāk.”

Analizējot situāciju Līvānu novadā, kur pēdējos 10 gados ģimenes praksi ir izbeiguši četri ārsti un atnācis viens ģimenes ārsts, Nacionālā veselības dienesta pārstāvis Jānis Pitrāns, norāda uz interesantiem, Latgalei specifiskiem datiem. 

„Līvānos ārsta praksēs ir reģistrēti ap 1600 pacientu, kas ir tāda, kāda ir vidēji Latgalē [prakse], un tikai viena, jaunā prakse, kas izveidojusies pirms septiņiem gadiem, ir lielāka," uzsvēra Pitrāns.

Bet Līvānos ir vēl cita tendence, kas raksturīga Latgalei. Līvānu novada iedzīvotāji ir reģistrējušies pie vairāk nekā 90 ģimenes ārstiem.

"Tas norāda uz diezgan lielu iedzīvotāju migrāciju iekšzemē, stāsta Jānis Pitrāns.

„Cilvēks, kurš dzīves vietu deklarējis Līvānos, reāli strādā Jēkabpilī, Rīgā vai Daugavpilī un uz Līvāniem atbrauc vai nu vakarā, vai nu brīvdienās, bet viņš ir deklarējies pie ģimenes ārsta tur, kur viņš strādā,” paskaidroja Pitrāns.

Tas gan nenozīmē, ka tiem, kuri palikuši un dzīvo Līvānos, nav bažu par savu esošo ģimenes ārstu spēju sasniegt pakalpojumus.

„Mūsu ārsti var aiziet jebkurā dienā, par vienu zinu, kura teica, ka gatava prom iet kuru katru dienu. Praktiski aizveroties, nav pie kā pierakstīties,” piebilda Pitrāns.

Tāpēc Līvānu novadam nepieciešams drošības spilvens, piesaistot jaunos mediķus un piedāvājot tiem dažādus atbalsta veidus, uzsvēra Ginta Kraukle.

„Jaunie speciālisti nevēlas doties uz reģioniem, tāpēc tie jāstimulē, un pašvaldība to mēģina darīt saviem spēkiem," sacīja Kraukle. "Labākais veids cilvēkus motivēt, ir tos atbalstīt, arī tīri finansiāli. Mums tā ir jauna pieredze, citas pašvaldības to jau dara un izdodas piesaistīt speciālistus. Līvānu pluss ir tas, ka varam piedāvāt arī dzīvojamo platību, kas ir svarīgi jauniem cilvēkiem. Protams, tās ir saistības, parakstot līgumu, rezidents apņemas noteiktā laika posmā atvērt savu ģimenes ārsta praksi Līvānu novadā un noteiktu laiku arī nostrādāt. Ja viņš kritērijus pilda, tad viņam ir šī stipendija 3000 eiro apmērā kā pašvaldības grants.”

Līvānu novadā cer, ka izdosies drīzāk piesaistīt kādu vietējo topošo mediķi, kurš vēlēsies atgriezties dzimtajā novadā, taču pagaidām pusgada laikā uz šo domes atbalstu vēl nav saņemts neviens pieteikums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt