Ambulatorajā sektorā strādājošajiem ārstiem vidējā darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, vēsta Veselības ministrija (VM).
Slimnīcās – diennakts darbu strādājošajiem ārstiem vidējā darba samaksa tarifā palielināta vidēji līdz pusotram tūkstotim eiro. Šīs summas ir pirms nodokļu nomaksas. Jaunās algas ir iestrādātas tarifā, kādu valsts samaksā ārstniecības iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Tāpēc reālās summas, ko saņems ārsti, ir slimnīcu ziņā. Tās jāsaņem šajā vai nākamajā nedēļā.
"Ziņas ir dažādas, bet kopumā pagaidām no mūsu biedriem nav saņemta informācija par to, ka darba devējs gatavotos viņiem kaut ko neizmaksāt, ko viņi būtu pelnījuši," Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris sola sekot līdzi, kā izpaudīsies algu palielinājums mediķiem.
"Tam, ka vajadzētu tomēr realizēties darba samaksas pieaugumam ārstiem par aptuveni 30%, medicīnas māsām par 25% un vidējam personālam par 15%, tā gan tam vajadzētu būt," teica Keris.
Vidējos rādītājos iekļaujamies – tā par palielinātajām mediķu algām saka vairākās reģionu slimnīcās, arī Kuldīgas slimnīcā. Tā kā ārsti bez māsām nevar slimnīcas darbu nodrošināt, līdzīgi kā vairākās citās slimnīcās, arī tur māsām procentuāli būs lielāks algas pieaugums. Taču visiem ārstiem nesanāks 30% piemaksa, jo, lai piesaistītu ārstus slimnīcai Kuldīgā, slimnīca jau iepriekš bijusi spiesta maksāt vairāk, saka slimnīcas vadītāja amata pienākumu izpildītājs Āris Pētersons.
"Cilvēks rēķina 30% piemaksu no tās algas, kas viņam jau ir. Viņa alga jau ir augstāka par minimālajām noteiktajām likmēm. Mēs varam pielikt tik, cik pieaug mūsu finansējums jeb mūsu aprite. Lai piesaistītu laukiem speciālistus, algas vajadzētu dubultot, nevis 20, 30 [procentus]. Tas ir sen nokavēts moments. Ja trīs gadu laikā algas būtu augušas ik pa 20%, mēs būtu citā situācijā. Šobrīd situācija ir tāda, ka slimnīcas pamazām nomirst," teica Pētersons.
Ludzas slimnīcas vadītājs Juris Atstupens norāda, ka tieši ar ambulatorajā sektorā strādājošo ārstu algu aprēķinu ir sarežģītāk. "Tur ir pāris pozīcijas, kur mēs maksājam vairāk. Finansējums pieaug, un mēs meklēsim un noteikti atradīsim iespēju palielināt – jautājums, par cik," sacīja Atstupens.
Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Reinis Joksts norāda, ka ministrijas nosauktajos vidējos rādītājos slimnīcas mediķu algas iekļaujas – slimnīcas sektorā strādājošie ārsti saņems vidēji virs 1500 eiro pirms nodokļiem, ieskaitot piemaksas, bet ambulatorajā sektorā – nedaudz virs 1000 eiro.
Tomēr, lai arī labi, ka algas paaugstinātas, Jokstam ir priekšlikums: "Reģionālajai [slimnīcai] ir jābūt prioritātei, ņemot vērā šo trūkumu vairāk reģionālajās slimnīcās. (..) Jādomā par to, ka kādos normatīvajos aktos [jāparedz] lielāks koeficients ārstniecības personālam, jo dienestos, piemēram, neatliekamajā palīdzībā, algas jāceļ diezgan būtiski, lai mēs nodrošinātu 24 stundu pieejamību speciālistiem."
Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībā norāda: tiesa, lai arī darba samaksas pieaugumu mediķi šogad izjutīšot, tas neatrisina visas sasāpējušās problēmas. Tādas plaši izgaismojās, piemēram, Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži", kur atklāti iespējami pārkāpumi un darbinieku trūkums.
