Pēc ekspertu vērtējuma, efektīvi var renovēt līdz 70% Latvijas ēku sektora. Piemēram, dzīvojamo māju segmentā tie būtu aptuveni 25 000 daudzdzīvokļu namu. Jēkabpilī līdz šim gadam renovētas tikai četras mājas. Iedzīvotāju atsaucība ir zema, jo valda liela neizpratne par gaidāmajām kredītsaistībām.
Turklāt lielais neapmaksāto komunālo pakalpojumu parādnieku skaits liedz realizēt jebkādu siltināšanas projektu pilsētā.
Latgales pilsētās šobrīd kopumā ir siltinātas vien astoņas dzīvojamās ēkas. Rēzeknē 4, Ludzā, 4, savukārt Daugavpilī no 843 dzīvojamajām daudzstāvu mājas, neviena nav siltināta izmantojot ES līdzfinansējumu.
Šobrīd aktuālākais projekts daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, notiek ar Eiropas savienības un valsts finansējumu, līdzekļi tiek meklēti arī pie aizdevējiem, tādēļ daļa izmaksu jāsedz arī pašiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem.
Šī ir viena no galvenajām problēmām, kādēļ daudzu māju iemītnieki tomēr nevēlas projektā iesaistīties. Lai uzsāktu mājas siltināšanu, nepieciešams 75% mājas iedzīvotāju atbalsts, kā arī mājai jābūt labai kredītvēsturei, kas nozīmē, ka nav pieļaujami iedzīvotāju komunālie parādi. Diemžēl, kā atzīst vietējie, cilvēku interese par šo jautājumu tomēr nemaz neesot tik liela, tāpat kā to māju skaits, kas atbilstu projekta prasībām pēc finansiālajiem rādītājiem.
„Pirmkārt, ir jābūt divām trešdaļām par mājas iedzīvotāju, pat ne iedzīvotāju, bet īpašnieku (..) ņemts vērā, vai mājai nav parādnieku (..) Ja ir liels parādnieku daudzums, kas man liekas ir vairums mājām, tad šis projekts izpaliek (..) Tā man liekas ir arī lielākā problēma - pārliecināt pārējos mājas iedzīvotājus,” saka jēkabpilietis Guntars.
„Siltināt, protams, ir nepieciešams (..) tas ir viennozīmīgi (..) bet, nu, jaunums ir tas, ka tie kritēriji ir visai stingri, un, piemēram, lai piedalītos šajā programmā, es domāju, mūs māja nespēs izpildīt šo kritēriju (..) jo 10% komunālie parādi ir, tas laikam tas būtiskākais,” norāda jēkabpilietis Mairis.
Jēkabpils biedrība “Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra” jau iepriekšējā plānošanas periodā konsultēja par iespējamo pakalpojumu, bet diemžēl piecu gadu laikā ir renovētas vien četras ēkas. Iespējams tuvākos četrus gadu tiks nosiltinātas piecas ēkas, vairāk gan nesanāks. „Cilvēkus attur arī tās kredītsaistības, bezdarba līmenis (..) tas ir ļoti sarežģīts darbs, kur jāstaigā pa dzīvokļiem, ar katru īrnieku jārunā, jāuzklausa viņa domas (..) jāpārliecinās, ko viņš vēlas, kas viņu sagaida, un tad jau tikai tas viss process aiziet uz priekšu,” saka Jēkabpils namu pārvaldes galvenais inženieris Aivars Rutmanis.
„Šis var teikt ir pēdējais laiks kaut ko mājas labā darīt (..) vairāk šādas māju siltināšanas programmas nebūs,” norāda biedrības “Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra” energoeksperts Ainārs Gulbinskis.
Attiecīgi kopējais finansējums plānošanas periodam no ES un valsts līdzekļiem ir vairāk kā 166 miljoni eiro un Latvijā plānots siltināt vairāk kā 1700 dzīvojamās ēkas.
