Reģionos daļa augstskolu ziemas uzņemšanu neorganizē; daļa cer sagaidīt vairāk studēt gribētāju

Latvijas augstskolās ir sākusies ziemas uzņemšana. Lielākajās iestādēs tā norit, bet reģionos daļa studijas ziemā nepiedāvā, nevēloties riskēt pandēmijas nenoteiktības dēļ. Savukārt tajās iestādēs, kur studentus uzņem, uzskata, ka studējošo skaits varētu būt lielāks nekā citus gadus. Latvijas Izglītības fonda vadītājs Ilgvars Forands gan par to ir skeptisks.

Sākusies ziemas uzņemšana

Augstākās izglītības iestādēs arī janvāris ir uzņemšanas laiks. Lai noskaidrotu, kā ar to sokas iestādēm reģionos, Latvijas Radio vērsās pie vairākām augstskolām un koledžām. Taču izrādījās, ka gandrīz pusē no uzrunātajām iestādēm uzņemšana nenotiek. Viena no tām ir Vidzemes Augstskola, kurā gan atklāj, ka imatrikulēt bija plānojuši vienā programmā, taču pandēmijas dēļ valdošā nenoteiktība ieceri ir mainījusi.

„Mēs nevaram studentiem apsolīt, ka būs klātienes studijas.

To mēs jau redzējām iepriekšējā pusgadā – mēs nācām ar ideju, ka vajag vakcinēties, bet jebkurā gadījumā liela daļa no iepriekšējā semestra bija neklātienē. Mēs redzējām, ka cilvēki saka: „Forši, kamēr bija klātienē, bet tomēr mums gribas praktisko daļu.” Palaistās lietas mēs darām, bet speciāli tagad teikt, ka nāciet, nāciet... Tie cilvēki nogaida,” stāstīja augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.

Reģionos daļa augstskolu ziemas uzņemšanu neorganizē; daļa cer sagaidīt vairāk studēt gribētāju
00:00 / 03:13
Lejuplādēt

Vairākas augstskolas ziemā uzņem, piedāvājot studijas pāris programmās. Latvijas Universitāte aicina mācīties gan tikai vienā, kuru īstenot var kā Rīgā, tā četrās filiālēs. Augstskolas Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe Latvijas Radio skaidroja, ka filiālēs piedāvā studijas, balstoties uz iedzīvotāju interesēm. Lai programmu īstenotu, katrā filiālē nepieciešami 15 studējošie. Kāds būs iznākums – par to vēl ir pāragri spriest. Kraģe neizslēdz iespēju, ka aktivitāte varētu būt lielāka nekā citus gadus.

„Savdabīga situācija ikdienā. Daudzi no nodarbinātajiem arī maina profesijas.

Jāsaka, ka par pirmsskolas skolotāju ne gluži tūlīt pēc vidusskolas iet studēt. Pirmsskolas skolotāju valstī trūkst. Noteikti ir arī pedagogu maiņa. Tāpēc arī ir interese par pirmsskolas skolotāju,” stāstīja Kraģe.

Kamēr Vidzemes Augstskolā interesentiem nevar apsolīt, ka studijas būs klātienē, tāpēc nolemj uzņemšanu neorganizēt, vienā no lielākajām privātajām augstskolām studijas ir piedāvātas gan klātienē, gan attālināti. Baltijas Starptautiskās akadēmijas Daugavpils un Liepājas nodaļās kopējais programmu skaits pārsniedz desmit, no kurām vairumu iespējams apgūt Latgales lielākajā pilsētā. Liepājas filiālē gan atzīst, ka pagaidām uzņēmuši mazāk nekā pērn.

Savukārt visplašākais programmu klāsts, ko piedāvā kāda no reģionālajām augstskolām, ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Tur izvēlei pieejamas pat 16 dažādu līmeņu programmas. Uzņemšanas nodaļas vadītāja Alvīne Kazinika pieļauj, ka studijām varētu pieteikties vairāk nekā pērn.

„Mums ir atsevišķas programmas, kurās vairāk nekā puse studējošo ir no Rīgas, no Kurzemes, no Vidzemes.

Jo plašāks reģionālais spektrs, jo studiju process tiek organizēts attālināti. Tas varētu būt iemesls, kāpēc ziemas uzņemšanā šogad pieteiktos vairāk,” stāstīja Kazinika.

Līdzīgi kā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, arī pārējās uzrunātajās augstskolās atzīst, ka prognozēt uzņemto skaitu nav iespējams, jo teju visas programmas esot par maksu.

Eksperts neprognozē daudz studēt gribētāju ziemas uzņemšanā

Latvijā strauji sarūk studējošo skaits. Turklāt augstskolās trūkst budžeta vietu. Tāpēc reģionos liela daļa augstskolu ziemas uzņemšanu neorganizē. Tā situāciju skaidro Latvijas Izglītības fonda vadītājs Ilgvars Forands.

Intervija ar Latvijas Izglītības fonda vadītāju Ilgvaru Forandu
00:00 / 02:36
Lejuplādēt

„2005. gadā bija 130 tūkstoši studējošo – attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem tā bija otrā vieta pasaulē aiz Kanādas, – bet tagad ir zem 80 tūkstošiem. Viena daļa brauc studēt uz citām valstīm. Otrkārt, nav jauniešu. [To] skaits Latvijā tomēr samazinās. Pamatā ir pašmaksas studenti, un acīmredzot šis rādītājs var ietekmēt studiju izvēli. Vēl viens faktors varbūt – mācībspēku kapacitāte. Ja to nevar atrisināt, tad nevar nokomplektēt grupu, un pusgrupu komplektēt – to neviens nedarīs.”

Viņš norādīja, ka ziemas uzņemšana īpaši aktuāla ir privātās augstskolās.

"Privātās augstskolās ievērojami ir sarucis studējošo skaits, un privātajai augstskolai studējošie ir izdzīvošana.

Ja valsts augstskola vairāk vai mazāk saņem budžeta līdzekļus, nerunājot, ka vēl ir mecenātisms, ir iestādes, kas atbalsta augstskolas, konkrētos studentus un konkrētas studiju programmas, tad privātām augstskolām šobrīd ir grūtāk,” stāstīja Forands.

Pēc viņa teiktā, ziemas uzņemšana dod iespējas tiem jauniešiem, kuriem nav darba. "Parasti saka, ka gados vecākiem ir grūti atrast darbu, bet arī jauniešiem šodien ir grūti atrast, jo viņiem nav nekādas specialitātes. Ja viņi būtu apguvuši kādu specialitāti, viņi varētu mēģināt uzsākt darbu, bet, tā kā darba šobrīd nav, viņiem būtu izdevīgi iet studēt tieši ziemas procesā, bet jāmaksā," skaidroja Forands.

Viņš neuzskata, ka ziemas uzņemšanā būs daudz studēt gribētāju. "Turklāt, kad noklausāmies prognozes par budžeta piepildījumu, tuvākos gadus nokomplektēt būs grūti," piebilda speciālists.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt