Reģionālo pasažieru pārvadājumu maršrutu un reisu skaits tiek samazināts jau kopš 2010. gada. Apmēram par 10% samazināta arī pašizmaksa, tomēr izmaksas joprojām ir lielākas par saņemto finansējumu.
Par finanšu grūtībām norādīja SIA ''Migar'' valdes loceklis Uldis Valters: „Mēs saņēmām pagājušā gada decembrī parādu par 2011. gadu un tas mums deva zināmu daudzumu skābekļa, lai mēs varētu paelpot janvārī un februārī. Bet nu šis mirklis ir cauri. Samaksātā nauda ir beigusies.”
Par 2012. gadu nesegtie zaudējumi Vidzemes reģionam ir vairāk nekā 489 tūkstoši latu, bet Zemgales reģionam - 332 tūkstoši latu.
Plānošanas reģioni, kas ir vietējo maršrutu pasūtītāji un valsts piešķirtā finansējuma apsaimniekotāji, savu vainu nesaskata. „Nesegto zaudējumu apmērs ir tik liels. Un arī 2013. gadam finansējums nav pietiekams, lai segtu pilnā apmērā zaudējumus pārvadātājiem,” skaidro Zemgales plānošanas reģiona pārstāve Olga Logina.
Lai ''dzēstu ugunsgrēku'', plānošanas reģioni nosūtījuši Satiksmes ministrijai vēstuli ar lūgumu pārdalīt finansējumu no otrā pusgada uz pirmo. Problēmu tas gan neatrisinātu, tāpēc Reģionālo pasažieru pārvadātāju asociācijas sēdē tika rosināts pāriet pie agresīvākām metodēm. „Acīmredzot šī situācija ir nobriedusi pietiekami tālu, lai mēs uzsāktu braukt piešķirto līdzekļu apmērā. 20 dienām naudas pietiek - 20 dienas strādājam. 10 dienām nepietiek - 10 dienas nestrādājam,” sacīja SIA''Aips'' valdes priekšsēdētājs, Bauskas novada domes deputāts (Vienotība) Uldis Kolužs.
Ierosinājums gan neguva vairākuma atbalstu, jo daudzi pasažieru pārvadāšanas uzņēmumu īpašnieki ir pašvaldības, kas vēlēšanu gadā neatbalstītu streiku, tāpēc tika pieņemts lēmums martā rīkot piketu pie Ministru kabineta. SIA''Vidlat auto'' valdes loceklis Vitālijs Komars uzsvēra: „Parādīsim vismaz zobus, jo, protams, kad mēs runājam par nebraukšanu, cietīs jau cilvēki, nevis tie, kas sēž smukajos krēslos Saeimā vai valdībā. Pa lielam sāks kaut kas kustēties, un mēs kustamies pareizā virzienā.”
Satiksmes ministrija gan uzskata, ka daļēji problēmu varētu atrisināt ar naudas pārdali, tāpat kā starppilsētu maršrutiem, tos uzticot auto transporta direkcijai. Plānojot pārvadājumus, tiktu piemērots vienots tarifu princips un novērsta atsevišķu maršrutu dublēšanās. Pret to gan iebilst pašvaldības.
