Dienas notikumu apskats

Asads: Pārejas posms Sīrijā iespējams tikai ar nacionālu valdību

Dienas notikumu apskats

Iespējams, izsludinās jaunu konkursu uz LTV satura valdes locekļa amatu

Topošo mediķu sūtīšana uz laukiem ārstu trūkumu pilnībā neatrisinās

Reģionālās slimnīcas un studenti: Topošo mediķu sūtīšana uz laukiem ārstu trūkumu pilnībā neatrisinās

Plaši apspriestie un pagājušajā nedēļā pieņemtie valdības noteikumi par valsts finansējuma sadali jaunajiem ārstiem-rezidentiem diez vai risinās problēmu ar ārstu trūkumu lauku slimnīcās un citās ārstniecības iestādēs. Šādu secinājumu pauž gan studenti, gan reģionālās slimnīcas. Problēmu varot risināt tikai ar lielāku valsts apmaksātu rezidentūras vietu skaitu, jo katru gadu izglītību medicīnā iegūst vairāk cilvēku nekā valsts paredzējusi. Tam piekrīt arī Veselības ministrija, kas gan nesteidz kritizēt jaunos noteikumus.

Pagājušajā nedēļā pieņemti pretrunīgi vērtētie Ministru kabineta noteikumi par valsts finansējuma sadalījumu jauno ārstu rezidentūras vietām, nosakot, ka vienādu sekmju gadījumā valsts finansējums prioritāri pienāksies studentam, kas būs ar mieru strādāt laukos. Savukārt trešdien, 30.martā, atbildīgajā ministrijā sprieda, kā reģionālajām slimnīcām uzrunāt potenciālos darbiniekus. Medicīnas studenti atzina, ka galvenokārt nepieciešams uzlabot komunikāciju starp reģionālajām slimnīcām un studentiem, kas mācās Rīgā, jo jaunieši par piedāvājamu reģionos zina maz.

Studenti neuzskata, ka jaunie noteikumi problēmu ar ārstu trūku reģionos atrisinās. “Šie noteikumi un šis dokuments nerisinās problēmu, un tas nav tas, kas veicinās ārstu skaita pieaugumu reģionos. No studentu perspektīvas šobrīd nav daudz kas mainījies. Jau pagājušajā gadā bijusi prakse, ka pie vienāda punktu skaita rezidentūras uzņemšanas konkursā tiek ņemts vērā reģionālais līgums,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdis Artūrs Šilovs.

Problēmu varētu atrisināt, palielinot valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaitu, domā gan studenti, gan Latvijas Slimnīcu biedrībā.

Pašreizējo 200 valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaitu vajadzētu palielināt līdz 280, uzskata biedrības valdes locekle Alīda Vāne. Tam nepieciešami aptuveni 300 tūkstoši eiro.

“Vienīgi situāciju risināt var, pārskatot valstī ārstu trūkumu un novecošanos ar palielinātu apmaksāto rezidentūras vietu skaitu, jo mēs zinām, ka rezidentu ir vairāk, beidzēju ir vairāk, bet rezidentūrā tiek tikai viena daļa no viņiem. Visi mēs sakām – mums nav ārstu, Rīgas slimnīcās nav ārstu, reģionālajās slimnīcās nav ārstu. Tajā pašā laikā mums ir cilvēki, kuri ir sešus gadus par valsts naudu mācījušies un viņi netiek mācīties par ārstu. Tāpēc vienīgais risinājums ir rezidentūrā uzņemt papildu rezidentus,” skaidro Vāne.

Veselības ministrija sola papildu 50 valsts apmaksātas rezidentūras vietas pieprasīt Finanšu ministrijai, kad iesniegs jaunās politikas iniciatīvas. Ministrijas pārstāve Egita Pole aicina noteikumus pāragri nekritizēt, jo tajos iestrādātā prasība likt pēc rezidentūras trīs gadus strādāt valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē problēmu varētu risināt.

“Negribētos piekrist, ka pilnīgi nekas nemainās. Ministru kabineta noteikumos ir ielikts šīs reģionālās vienošanās būtiskums, un otra lieta ir šī atstrādāšana jeb strādāšana valsts vai pašvaldības iestādē pēc beigšanas. Esošajā regulējumā ir tikai noteikts, ka jāstrādā Latvijas teritorijā. Šajā gadījumā mēs pasakām precīzāk, ka tās ir ārstniecības iestādes, tātad jāstrādā savā specialitātē, bet valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs,” norāda Pole.

Tādējādi trīs gadus nevarēs strādāt privātajā sektorā. No nākamā gada tāpat paredzētas izmaiņas rezidentūras uzņemšanas procedūrā. Pirmo gadu uzņemšanu Latvijas un Rīgas Stradiņa universitāte organizēs kopā, nevis atsevišķi. Tas ļaus dokumentus valsts apmaksātai rezidentūrai iesniegt gan vienā, gan otrā augstskolā, katrā norādot divas prioritātes. 

Ziņots, ka Veselības ministrija rosina – ja jaunais ārsts vēlas rezidentūrā mācīties valsts apmaksātā programmā un par darbu saņemt no valsts atalgojumu, tad viņam nāksies rēķināties, ka valsts arī izvēlēsies, ar kuru ārstniecības praksi vai slimnīcu viņam noslēgt līgumu. Taču vēlāk valdības atbalstu guva noteikumi, kas paredz priekšroku rezidentūrā tiem topošajiem mediķiem, kuri gatavi doties uz reģioniem.

Lauku ģimenes ārstu asociācijā norādīja, ka atbalsta obligātu jauno ārstu nosūtīšanu darbā reģionos.  Savukārt Latvijas Ārstu biedrībā solīja vērsties pie premjera, aicinot apturēt šādu ieceri. Paši studenti mudināja šo problēmu risināt ar vairāk prakses vietām reģionālajās slimnīcās un pētniecības grantiem rezidentiem.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt