Lielākā daļa izmeklējumu un vizītes pie neirologa, ortopēda un citiem ārstiem Ogrē, Kuldīgā, Preiļos un pārējās reģionālajās slimnīcās pieejamas tikai par maksu. Un, vērojot notiekošo ap pieņemto valdības lēmumu, daudzus pārņem bažas, ka savs maks būs jāatver arī turpmāk.
Gaidīt vai maksāt pašam. Šāda pacienta izvēle šobrīd jāizdara daudziem reģionu iedzīvotājiem, jo lielākā daļa kvotu ir beigušās.
Ogres slimnīcā lielākā daļa pacientu nav gatavi gaidīt. Viņi ātrāk grib ātrāk skaidrību, izmeklējuma atbildi un sākt ārstēšanu. Tādēļ maksā par vizītēm no 20 līdz 40 eiro, bet par izmeklējumiem 50-60 eiro un vairāk.
Šāda situācija izveidojās tādēļ, ka gada sākumā miljonu eiro pārdalīja par labu Rīgas slimnīcām.
Tas bija vēl iepriekšējā veselības ministra laikā, taču arī pašreizējā veselības ministre Anda Čakša šogad neko no šī miljona atdot slimnīcām nevar.
Kamēr Ogres slimnīcas reģistratūras kasē ienāk nauda no tiem, kas negrib gaidīt, valdībā pieņemts lēmums par veselības aprūpes sistēmu turpmāk.
Valsts nav gatava sistēmas administrēšanu atdot privātās rokās, arī turpmāk veselības aprūpi un medicīnas pakalpojumus organizēs valsts.
Latvijas Banka, kas iestājās par konkurenci un privātā kapitāla piesaistīšanu veselības aprūpei, šim valsts modelim redz vairākus zemūdens akmeņus. Taču atzinīgi vērtē valsts solījumu beidzot izsekot naudas izlietojumam. Jo katram iedzīvotājam būšot savs individuāls konts, kurā būs redzami sniegtie pakalpojumi.
Taču pats svarīgākais jautājums – kur tam ņemt naudu, netika izlemts. Diskusijas par to, kur atrast līdzekļus, turpināsies līdz aprīlim.
