Vidzemes Augstskolā, kur ir brīvas daudzas budžeta vietas studijām, atzīst – bija cerējuši uz labāku rezultātu. Pirmajam kursam bakalaura un koledžas līmeņa programmās atvēlētas kopumā 150 valsts budžeta vietas.
“Šobrīd redzam, ka daži desmiti, mēs varam runāt par 20–30 vietām, kas ir valsts budžeta vietas, kas nav aizpildītas. Bet skatīsimies – vēl ir mēnesis laika. Mēs vēl varam ņemt dažādus faktorus, šogad tūrismā ir mazāk. Sabiedriskajā telpā saka – viss ir slikti, tūrisms apstājies, ''tūristiem'' vajag pārmācīties darīt citas lietas. Iespējams, tas ir vienai daļai licis šaubīties,” pastāstīja Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.
Līdzīgi šī gada kritumu skaidroja Ventspils Augstskolā. Pirmā kursa studentiem no kopā pieejamām 320 budžeta vietām šobrīd aizpildīta vien aptuveni puse – 170.
“Tie skaidrojumi ir dažādi. Protams, tas, kas notiek pasaulē – jauniešu vēlme doties uz lielajām pilsētām. Ar neziņu par rudeni rezultātā, iespējams, stabilāk savu nākotni redz lielajā pilsētā Rīgā,” skaidroja Ventspils Augstskolas pārstāvis Edgars Žukovskis.
Ventspils Augstskolā gan piebilda – atsevišķās programmās, piemēram, tulkotāju, inženierzinātņu un biznesa vadības programmās, esot studēt gribētāju pieaugums, taču kopumā skaits ir samazinājies.
Pozitīvāk situāciju vērtē Liepājas Universitāte. Gan pamata, gan maģistra studijās pirmkursniekiem iezīmētas vairāk nekā 300 budžeta vietu. Tur pieļauj, ka vietas varētu neaizpildīties vien atsevišķās programmās.
“Ļoti izteikts pieaugums bija mākslas jomu programmā un maģistrantūrā. To visu analizējot, noteikti nav viena faktora, kurš to ir ietekmējis. Droši vien, ka tas ir jaunais mācību saturs skolās, kurš pamazām ienāk,” sacīja Liepājas Universitātes studiju prorektore Māra Zeltiņa.
Tikmēr Daugavpils Universitātē, kur visos studiju līmeņos kopā ir 700 budžeta vietu, vērtēja – šis gads nav citādāks kā iepriekšējie, un izdarītās izvēles ir visai tradicionālas. Proti, pieprasīts veselības aprūpes un sociālo zinātņu studiju bloks, taču joprojām sliktāk, nekā gribētos, pildās eksakto zinātņu programmas.
“Vērojams studentu pieplūdums tieši jaunā studiju programmā, kas tiek izveidota pilnīgi no jauna – tā ir māszinības. Eksaktās zinātnes ir tā joma, kur vēlētos redzēt daudz vairāk jaunos pirmkursniekus, kuri vēlētos studēt šajās programmās. Interese šajās jomās katru gadu sarūk,” atklāja Daugavpils Universitātes rektora vietnieks Jānis Kudiņš.
Augstākajās izglītības iestādēs uzņemšana studijām vēl turpinās, un pieredze rāda, ka otrajā un trešajā kārtā pieteikumu ir vienlīdz daudz. Tāpēc ir iespēja, ka budžeta vietas tomēr aizpildīsies.
