Tomēr Tērvetes domes vadītāja Dace Reinika runas par apvienošanos ar Jelgavas novadu sauc par krietni pāragrām.
Tērvetes novads sācis sarunas ar Jelgavas novadu par iespējamo sadarbību mājokļu apsaimniekošanas jomā. "Šo jautājumu mēs gribētu deleģēt Jelgavas novada pašvaldības komunālajam uzņēmumam, un arī mums viņi varētu būt draudzīgi tāpēc, ka viņi apsaimnieko tieši lauku teritoriju, līdzīgi kā Tērvetes novads ir lauku teritorija. Šis ir tas jautājums, par ko mēs esam mutiski vienojušies, bet lēmumi vēl nav pieņemti."
Apvienošanās nevarot notikt bez sarunām ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī vispārēja tādas idejas izvērtējuma. Tomēr Reinika atzīst, ka jau pašlaik daļu funkciju ir uzticējuši kaimiņu pašvaldībām. Piemēram, centrālā bibliotēka ir Dobelē. "Nevaram neredzēt to, ka mūsu novads ir zem 4000 iedzīvotāju un līdz ar to mēs pakļaujamies šajā mirklī šai reformai."
Iedzīvotāju skaits nākamajā novadu reformas kārtā būs viens no būtiskiem kritērijiem, tomēr pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") uzskaita vēl divus faktorus, par ko valdības partnerus iepazīstinās ceturtdien.
"Viens no uzstādījumiem no ministrijas puses ir tāds, ka reformu rezultātā tām pašvaldībām, kas top, ir jābūt ar pietiekamu ekonomisko darbības bāzi, lai varētu būt pietiekami pašu ieņēmumi, lai spētu ar pašu ieņēmumu palīdzību pamatā izpildīt pašvaldības funkcijas. (..) Es gribētu, lai pašvaldība noteikti būtu ar pietiekamu jaudu attīstības centrs – tāda pilsēta, kas var nodrošināt ekonomisko attīstību šajā reģionā. Gribētu, lai pašvaldībā būtu pietiekami ekonomiskās attīstības radītāji, lai tur būtu novērojams ekonomikas pieaugums un ir arī investīciju pievilcība, un tas būtu katrā pašvaldības teritorijā Latvijā."
Doma par pilsētu katras pašvaldības teritorijā tuvinās bijušo rajonu modelim.
Pašlaik vairums no 119 pašvaldībām ar saviem ieņēmumiem nespēj pildīt pašvaldībām noteiktās funkcijas, tāpēc tām talkā iet gan citas domes, gan valsts. Tomēr par apvienošanos sagaidāmas asas diskusijas. Līdz ar valdības maiņu «zaļzemnieku» pozīcijas lielā mērā pārstāvošā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan pašlaik ieņem nogaidošu pozīciju.
"Domāju, ka pašvaldības nav nekonstruktīvas. Tiešām mēs atradīsim veiksmīgāko un labāko risinājumu iedzīvotājiem," saka LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, norādot, ka LPS nav ne par, ne pret reformu, bet vēlas redzēt piedāvājumu. "Tas, ko mēs sakām – nedrīkst tracināt iedzīvotājus, vienkārši nosaucot skaitli vai pasakot, ka tā vai tā teritorija ir neperspektīva."
Diskusijas par reģionālo politiku aktīvi sākusi arī lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Tās valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka uzņēmēji vēlas stipras un finansiāli spēcīgas pašvaldības, kas reizē nodrošina vienmērīgu Latvijas attīstību.
