Šādā veidā plānots izzināt nelabvēlīgās uzvedības cēloņus un strādāt, lai tos novērstu. Šīs jomas eksperti tomēr uzskata, ka tādam nolūkam īpašas izmaiņas likumos nav nepieciešamas un dažas pašvaldības jau šādu praksi piekopj.
Šobrīd tiek gatavotas ievērojamas izmaiņas nepilngadīgo sodu politikā. Tieslietu ministrija ir secinājusi, ka sodot vai piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus administratīvo pārkāpumu gadījumā, nepilngadīgo nemotivē mainīt savu uzvedību.
Cēloņi meklējami ģimenē
Pērn antisociāla uzvedība konstatēta vairāk nekā 4000 bērniem vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Visbiežāk tā ir smēķēšana, alkohola lietošana vai sīkais huligānisms.
“Ja pusaudzis uzpīpē neatļautā vietā, ir jāsaprot – vai viņš jau pīpē regulāri, varbūt viņam tā nav pirmā reize. Jāsaprot, kas notiek ģimenē. Jo valsts nedrīkst pievērt acis uz to, ka bērni smēķē un mēs neko nedarām.
Līdz ar to, ja viņu pieķer smēķējot, jānoskaidro, kas notiek ģimenē, jāaprunājas ar bērnu,” stāsta Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības politikas nodaļas vadītāja Jolanta Laura.
Pie dažādu pārkāpumu veikšanas nepilngadīgais bieži nonāk tieši ģimenes apstākļu dēļ, skaidro ministrijā. Plānots, ka pēc reformas nepilngadīgo nevarēs sodīt par administratīvu pārkāpumu. Nevarēs arī piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Jāpilnveido esošā sistēma
Tā vietā būs jāveic bērna sociālās uzvedības korekcija. Dažās pašvaldībās jau šādu praksi piekopj, tomēr vairumā gadījumu nepilngadīgie tiek sodīti. Kā šādas izmaiņas vērtē Rīgā, kur šādu pārkāpumu skaits ir vislielākais, stāsta Rīgas pilsētas Administratīvās komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristīne Nusberga.
“Es uzskatu, ka ir jāattīsta esošais regulējums. Jaunais regulējums ir tas, uz ko mēs varam tiekties soli pa solim. Taču tā īstenošana prasīs nesalīdzināmi lielākus pašvaldību finanšu resursus.
Un mani kā cilvēku, kas darbojas šajā jomā, satrauc tas, ka pagaidām nav skaidrs mehānisms, kā panākt, lai bērns, kuram pašvaldība uzsākusi profilakses lietu un piemēro uzvedības korekcijas kursus, šo lēmumu pildītu, ja nebūs vairs nekāda “burkāna” vai motivācijas to darīt, un bērnam par atteikšanos nebūs nekādas sekas.”
Vai jaunā kārtība būs labāka?
Atbildību varētu paredzēt arī vecākiem, ja tie liedz bērnam pildīt uzvedības programmu. Pagaidām nav zināms, kurai pašvaldības struktūrai šos pienākumus uzticēs. Domājams, ka daudzos gadījumos tie varētu būt sociālie dienesti.
Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieka vietnece Ruta Klimkāne vēsta, ka daļēji šāds pāraudzinošais darbs jau notiek tagad, jo liela daļa no nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem dienesta redzeslokā ir nonākuši jau iepriekš dažādu apstākļu dēļ.
“Par jaunu reformu varētu runāt tad, ja mēs skatāmies uz visiem aspektiem – vai mums ir skaidrs, ar ko tā būs labāka par esošo? Jo patiesībā jau tagad likums daudz ko nosaka, liek rīkoties pašvaldībām un palīdzošo iestāžu pārstāvjiem, lai mēs darītu visu un palīdzētu bērnam. Es nesaku ne jā, ne nē, bet gribētos redzēt, ar ko jaunā kārtība būs labāka.”
Klimkāne uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāvērš nelabvēlīgās uzvedības prevencijai. Darbs pie reformas pašlaik vēl turpinās.
