Tieslietu padomes locekļi vairāk nekā divas stundas diskutēja par ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz Augstākās tiesas tiesnešiem, kuriem līdz pensijas vecumam palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri pēc gaidāmo Augstākās tiesas struktūrvienību likvidēšanas zaudēs līdzšinējos amatus, līdz pat pensijas vecumam maksāt kompensāciju.
„Meklējot balansu starp to, ka palāta tiek likvidēta un tiesnesis tiek iecelts mūžīgi un palātas likvidācija ir pirmais precedents tiesu sistēmā, kas rada, ka jāveido un jārada sabalansēts risinājums tiem, kas negūst iespēju turpināt darbu augstākajā līmenī. Tādā ziņā mēs uzskatījām, ka šis ir samērīgākais risinājums, kāds var būt šobrīd,” norāda Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina.
Saeimas Juridiskā komisija šo likumprojektu noraidījusi, norādot, ka
tiesneši, kas nesaglabās darbavietu augstākās instances tiesā, varēs līdz pat pensijai turpināt darbu kādā apgabaltiesā, saņemot līdzšinējo atalgojumu. Tieslietu padomes sēdes laikā gan vairākkārt izskanēja – tas pieredzējušajiem tiesnešiem būtu pazemojoši.
Speciāli veidotais likumprojekts gan attiektos vien uz dažiem tiesnešiem. „Nav runa par visiem, bet tikai tie daži, kuriem tiešām līdz pensijas vecumam ir daži gadi. Līdz trīs gadiem. (..) Matemātiski ir mazāks nekā darba alga, bet drīzāk pietuvināts tiesneša iespējamai pensijai. Tiesneša izdienas pensija ir 65% no darba algas,” skaidro Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Tieslietu ministrijas sagatavotajā likumprojektā gan skaidri rakstīts – pabalsts tiktu izmaksāts pēdējā darba gada vidējās mēnešalgas apmērā.
„Tātad 2015., 2016. un iespējams vēl daļā 2017.gadā nestrādājot var saņemt šo te pabalstu. Juridiskajā komisijā atbalsta nebija ne no viena. (..) Atsevišķi deputāti uzskatīja, ka tas nebūtu sociāli taisnīgi. Lai gan mēs, ar visu cieņu izturoties pret tiesu varu, uzskatām, ka šajā gadījumā nav pazemojums strādāt zemāk stāvošā instancē. Un, manuprāt, diezgan pazemoti varētu justies tie tiesneši, kuri šeit strādā zemākā instancē, ka par viņiem pateica, ka tā ir rakšana ar lāpstu un tur augšā ir, piemēram, arfas spēlēšana,” sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”).
Viens no aktīvākajiem likumprojekta aizstāvjiem Bičkovičs gan skaidroja – citādi piemēroto nodokļu dēļ kompensācijas apmērs tomēr nesasniegtu pilnu algas apmēru.
Pēc garām diskusijām Tieslietu padome nobalsoja par Saeimas Juridiskās komisijas noraidīto punktu iekļaušanu likumprojektā. Komisijas vadītāja Ilma Čepāne solīja rosināt atkārtotu diskusiju kādā no nākamajām Juridiskās komisijas sēdēm, gan atzīstot – Tieslietu padomes lēmumam ir vien konsultatīvs raksturs, kas nav komisijai saistošs.
