Reemigrantu bērni ir izaicinājums skolām – Latgalē uz kursiem vairāk nekā 100 interesentu

Vecākiem un bērniem, kas atgriezušies no ārzemēm, nākas saskarties ar grūtībām integrēties skolā. Tāpat arī skolotājiem ir izaicinājums, ja klasē ir skolēns, kurš kādu laiku dzīvojis ārpus Latvijas. Tāpēc Latgales plānošanas reģions tiešsaistē rīko apmācības reemigrantu bērnu sekmīgai iekļaušanai izglītības iestādēs. Atsaucība ir liela, apmācībām pieteikušies vairāk nekā 100 interesentu no dažādām Latvijas izglītības iestādēm.

Remigrantu bērni ir izaicinājums skolām - Latgalē uz kursiem vairāk nekā 100 interesentuLāsma Zute-Vītola

Ģimenēm ar bērniem, izlemjot no ārzemēm doties atpakaļ uz mājām, viens no būtiskiem jautājumiem ir, kā viņu atvases spēs iejusties skolā – cik skola būs pretimnākoša, labi apzinoties, ka šādiem skolēniem var būt grūtības integrēties.

„Bieži vien bērniem latviešu valoda nav tik labā līmenī.

Arī daudzi vecāki nav gatavi palīdzēt pildīt mājasdarbus, izskaidrot uzdevumus. It sevišķi es to redzu, ja ir no skandināvu valstīm. Man bija mamma, kura bija sašutusi, ka viņai vajag tik daudz sēdēt ar bērniem un palīdzēt viņiem mācīties,” situāciju raksturoja reemigrācijas koordinatore Latgalē Astrīda Leščinska.

Viņa ir koordinatore Latgalē jau ceturto gadu. Šajā laikā Leščinska 200 ģimenēm palīdzējusi no ārzemēm atgriezties Latvijā.

„Klases audzinātājam arī ir liela nozīme, ir jāsagatavo klase, ka būs jauns skolēns. Lai klasesbiedri varētu komunicēt vairāk ar bērnu, lai tā varētu arī latviešu valodu uzlabot,” norādīja koordinatore.

Valodas barjera ir tas, kas joprojām traucē iejusties skolas vidē arī Annas Mucenieces vecākajai meitai. Anna kopā ar divām meitām atgriezās pēc 14 gadu dzīves Anglijā. Jau četrus gadus viņa dzīvo Daugavpilī. Vecākajai meitai, atgriežoties Latvijā, bija 12 gadu, taču skolā viņa tika uzņemta divas klases zemāk. Bija problēmas gan ar latviešu, gan krievu valodu.

„Vecākajai meitai bija daudz grūtāk, jo mentalitāte, latviešu, krievu valoda...

Viņa ļoti pārdzīvoja un gribēja braukt atpakaļ. Otrajai meitai bija vieglāk, jo viņai tad bija četri gadi. Bet vecākajai meitai bija ļoti sarežģīti. Mēs pat pie psihologa gājām,” stāstīja Muceniece.

Viņa secinājusi, ka Anglijā pedagogi ir iejūtīgāki.

„Tur ir lojālāki, pret visu attiecas mierīgi. Ziniet, pie mums var pateikt arī kaut ko skarbāk. Es saprotu, daudz bērnu, bet tur viņi kaut kā uz visu skatās ar tādu iejūtību un labestību!” izteicās sieviete.

Evita Ruļuka ir sākumskolas skolotāja Daugavpils 9. vidusskolā. Viņas klasē ir trīs bērni, kuri atgriezušies no ārzemēm. Arī skolotāja atzīst, ka bērnu integrēšanos apgrūtina valodas barjera. Taču – jo jaunāks bērns, jo vieglāk iejusties.

„Piemēram, man klasē bija tāds gadījums, kur ģimenē runā krievu valodā. Bērns ir mācījies ārzemēs. Tur valoda ir angļu, bet, atbraucot uz šejieni, tad viņš nezina burtus ne krievu valodā, ne latviešu valodā. Bet bērns bija apķērīgs, centīgs. Cītīgs darbs mājās un ar privāto skolotāju, un ar to, ko mēs palīdzam viņam, ir labi iejuties un panāk arī pārējos,” stāstīja Ruļuka.

Šajā mācību gadā Daugavpils 9. vidusskolā mācās 23 skolēni, kas atgriezušies no ārzemēm. Desmit no tiem skolā mācās pirmo gadu. Lielākā daļa atgriezušies no Lielbritānijas.

Skola šādiem skolēniem sniedz atbalstu, nodrošinot papildu mācību stundas. Tas palīdz.

„Tiek piedāvātas papildu nodarbības latviešu valodā, dzimtajā valodā – krievu valodā. Un ir viena stunda sociālajās zinībās. Sākot no piektās klases, vēl ir papildus viena stunda Latvijas vēsturē,” stāstīja Ruļuka.

Tomēr ne visās skolās ir šāds atbalsts, nodrošinot papildu mācību stundas. To, ka šis jautājums ir aktuāls, apliecina arī pieteikumu skaits apmācībām par reemigrantu bērnu sekmīgu iekļaušanu izglītības iestādēs, pārsniedzot 100 dalībniekus.

„Apmācībās mēs runāsim par to, kā atbalstīt bērnu un neizdegt gan vecākam, gan pedagogam. Svarīgs ir arī psiholoģiskais atbalsts tieši diasporas ģimenēm, kā sagatavot bērnus, pārceļoties uz Latviju un jaunu izglītības iestādi, vai tas būtu bērnudārzs vai skola. Apskatīsim psihologa sagatavotos ieteikumus par bērnu veiksmīgu integrēšanu. Runāsim par izaicinājumu pārvarēšanu, par valodas barjeru, zināšanu novērtējumu, kā jāsagatavo klase jaunam skolniekam reemigrantam. Tas viss ir ļoti svarīgi,” pastāstīja reemigrācijas koordinatore Leščinska.

Covid-19 pandēmijas laikā sarežģījumus bērniem, kuri atgriezušies no ārzemēm, papildus rada arī attālinātais mācību process.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt