Dienas ziņas

"Siltumserviss Rīga": bez siltuma vēl 75-100 nami

Dienas ziņas

Sasniegts jauns smagākā ķirbja rekords

Daugavpilī diskutē par reemigrācijas pilotprojektu

Reemigrāciju visvairāk kavē mājokļu trūkums pašvaldībās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Visi, kas ir aizbraukuši projām no Latvijas, atgriežoties veidotu otru lielāko valsts reģionu – ar šādiem vārdiem iesākās diskusiju forums, veltīts reemigrācijas politikai Latgalē. Diskusija notika Daugavpilī, kas ir viena no tām desmit pašvaldībām, kuras šogad piedalās reemigrācijas pilotprojektā. Šobrīd speciālisti secina, ka izceļojošo latviešu atgriešanos visvairāk kavē mājokļu trūkums pašvaldībās, kā arī nepieciešamās informācijas par nodarbinātību, mājām un izglītību – sadrumstalotība.

Diskusiju forumā “Reemigrācija Latgalē” tikās speciālisti, kas jau teju visa šī gada garumā ir saistīti ar reemigrācijas projektiem un politiku. Katrā plānošanas reģionā ir viens reģionālais koordinators, kas palīdz reemigrantiem Latvijā atrast darbu un mājas, kā arī risina citus jautājumus. Ar viņu atbalstu septiņu mēnešu laikā atgriezušās 124 ģimenes, no tām 30 – tieši Latgalē. "Tās ir lielākās pilsētas Latgalē kā Daugavpils, Rēzekne, Ludza, Preiļi, protams, arī novados un arī mazākos. Ļoti aktīvi par reemigrāciju domā un veido pasākumus Balvi," sacīja Latgales plānošanas reģiona (LPR) remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska.

Daugavpils reemigrācijas atbalsta pilotprojektu sāka īstenot šī gada vasarā, un no kopumā desmit pilotpašvaldībām – tā ir vienīgā Latgalē. Kā galveno faktoru, kas kavē tautiešu atgriešanos, min mājokļu trūkumu. Rindās uz pašvaldības dzīvokļiem reemigrantiem šobrīd nav priekšrokas. Līdz 2020. gadam dzīvojamā fonda paplašināšanā Daugavpilī iecerēts ieguldīt 1,3 miljonus eiro, taču tam svarīgs arī valsts atbalsts. Pagaidām Ministru kabineta noteikumi paredz jaunu māju būvniecību, nevis jau esošo renovāciju.

Daugavpils domes reemigrācijas pilotprojekta vadītāja Olga Tolmačova pastāstīja, ka pilsētā tagad top programma atbalstam jaunu mājokļu būvniecībai. "Mūsu pašvaldība iesniedza priekšlikumu, lai arī atļautu saņemt pabalstu renovācijai, mums pašvaldībai ir māja, kuru mēs renovētu, un tur būtu 105 dzīvokļi, kurus mēs varētu piedāvāt arī reemigrantiem," teica Tolmačova.

Tāpat diskusijas laikā aktualizēts, ka reemigrantiem svarīga informācija par katras pilsētas vai novada darba, mājokļu un izglītības iespējām izvietota daudz un dažādās mājas lapās, ko turpmāk vērtīgāk pārvērst vienotā mobilā aplikācijā. "Reemigranti norāda, ka informācija ir sadrumstalota. Manuprāt, šī ir ļoti laba ideja, ka tiešām cilvēks savā tālrunī saņemtu jauninājumus par to, ka viņam, lūk, ir atķeksēts, ka viņš vēlas šādu amatu, lūk, ienāk uzreiz tajā brīdī viņam aktuālā informācija," minēja Leščinska.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji tikmēr norāda, ka cilvēki nemaz neraujas atpakaļ uz Rīgu, bet vairāk saskata priekšrocības tieši reģionos. Reemigrācijas atbalsta pilotprojektam finansējums piešķirts līdz šī gada beigām. Īstenotāji cer, ka jaunā valdība to, tāpat kā jauno Diasporas likumu, atbalstīs, tā dodot tiesības un finanses turpināt iesākto.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti