Sadaļas Sadaļas

Pusdiena

Saņemtas gandrīz 30 atsauksmes par NEPLP locekļa amata kandidātiem

Pusdiena

Latvijas iespējas manevrēt ar ES fondu naudu būs visai ierobežotas

Reemigrācijas plāna aktivitātēm pietrūcis naudas, jauna plāna nebūs

Reemigrācijas plāna aktivitātēm pietrūcis naudas, jauna plāna nebūs

Valsts neizstrādās jaunu plānu, kas īpaši aicinātu Latvijā atgriezties tos iedzīvotājus, kuri valsti dažādu iemeslu dēļ pametuši. Reemigrācijas plāns 2013.-2016.gadam noslēdzas šonedēļ, un jau iepriekš plānā paredzētajām aktivitātēm pietrūcis naudas.  

Par plānu atbildīgajā Ekonomikas ministrijā atzīst, ka precīzi nezina, cik latviešu atgriezušies, pateicoties valsts mēģinājumiem viņus uzrunāt. Turklāt aktivitātes turpmāk speciāli neplānos, jo jau iepriekšējā plānā paredzētajam nepieticis naudas.

Arī Latvijas Radio šī gada laikā vairākkārt vēstījis par atsevišķiem cilvēkiem, kas nesen atgriezušies pavisam. Cilvēki gan atzīst -  šo lēmumu pieņēmuši ne jau tādēļ, ka justos valsts uzrunāti, bet personisku un ģimenes iemeslu dēļ.  

Četrus gadus valsts tērējusi vairāk nekā miljonu eiro cerībā uzrunāt uz ārzemēm emigrējušos latviešus. Jauniešus, kas citviet ieguvuši augstāko izglītību, aicināja strādāt valsts pārvaldē un piedāvāja konkurētspējīgu atalgojumu. Vēl organizēja latviešu valodas nodarbības ārzemēs dzimušiem bērniem, un bija vēl virkne citu aktivitāšu internetā. Kopumā 33 dažādi pasākumi.

Ekonomikas ministrija, kas ir galvenā plāna pārraudzītāja, informē, ka pagājušajā gadā, piemēram, darba vakances internetā apskatījuši vairāk nekā 70 000 ārvalstīs dzīvojošo latviešu. Datu par to, cik cilvēku atgriezušies, neesot. Ministrijas pārstāvis Jānis Salmiņš teic, ka galvenajām aktivitātēm neesot pieticis naudas. Plānu īstenojušas 20 institūcijas, kas galvenokārt atskaitījušās cita citai.

“Tas bija viens no tiem iemesliem, kāpēc šīs iesaistītās institūcijas ir nonākušas pie secinājuma, ka tieši tāds atsevišķs plāns reemigrācijai īsti nav nepieciešams kā dokuments, jo visi šie pasākumi ir katrai atbildīgajai ministrijai dienaskārtībā. Piemēram, Kultūras, Izglītības ministrijai ir valodas jautājumi. Ārlietu ministrijai – diasporas jautājumi,” saka Salmiņš.

Viņš arī piebilst, ka sabiedrība nepareizi izpratusi plāna mērķi - nevis visiem atgriezties, bet padarīt atgriešanos vieglāku tiem, kas jau pieņēmuši tādu lēmumu.

Pavasarī Radio stāstīja par skolotāju Daci, kas uz Angliju devās 2005.gada pavasarī. Aizbraukusi, jo vēlējusies ātrāk atmaksāt aizdevumu, par kuru iegādājusies māju. Anglijā pavadīti astoņi gadi, tagad Dace kopā ar dzīvesbiedru un dēlu Latvijā atgriezusies pavisam.

“To es zināju no pirmās dienas, ka es atgriezīšos. Vispār nebija tādas domas, ka es varētu palikt. Katrā ziņā valsts… Tas nenotika tāpēc, ka kaut kāds valsts atbalsts būtu. Nekāda atbalsta man nebija, un es atgriezos tāpēc, ka es zināju jau no pirmās dienas, ka es atgriezīšos,” iepriekš stāstīja Dace.

Dace, kas Latvijā jau atgriezusies, stāsta, ka viņa neko daudz par iepriekš minētajām aktivitātēm, ar kādām valsts centusies aizbraucējus uzrunāt, nezinājusi.

“Godīgi sakot, es neko īsti nezinu par to. Es esmu kaut ko dzirdējusi, bet neko konkrēti, un neesmu jutusi, un neviens pazīstams, neesmu dzirdējusi, ka būtu kaut ko izmantojis no šī plāna. Ja tur tiešām ir ieguldīta nauda, tad man liekas, ka tā ir bezjēdzīgi ieguldīta,” sprieda Dace.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta aptaujas rāda, ka par valsts atbalstu šo gadu laikā vairums nemaz neesot zinājuši. 61% institūta aptaujāto respondentu atzina, ka neesot dzirdējuši par šādu plānu, trešdaļa par to esot dzirdējuši, bet saturu nepārzinot.

Tikai 9% bijuši informēti. Atgriešanās neesot vienas dienas lēmums, īpaši ģimenēm tā esot ilgstoši plānota.

Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa trešdien, 28.decembrī, Latvijas Radio norādīja, ka valsts plāna aktivitātes bijušas lietderīgas, tomēr cilvēki gan atgriezušies galvenokārt personīgu un ģimenes iemeslu dēļ. Savukārt cilvēkiem, kas atgriezušies, esot grūtības ne vien pierast pie zemāka atalgojuma, bet arī atrast konkurētspējīgu darbu.

“Un arī šajā pētījumā, kas tiks publiskots nākamā gada sākumā, jau liecina, ka tik tiešām tie, kas ir atgriezušies, viņiem daudziem ir brīnišķīgas prasmes, kuras darba devēji varētu izmantot un diemžēl šobrīd ne vienmēr novērtē. Tie ir gan ārzemju kontakti, tās ir valodas zināšanas, spēja reaģēt nestandarta situācijās, atrast oriģinālus risinājumus,” stāstīja Mieriņa.

Bet plāna lietderība apšaubāma vairāku iemeslu dēļ. Cilvēki tikuši uzrunāti vispārīgi, ne personīgi, turklāt arī nekādi taustāmi labumi vairumam nesolīti. Jaunieši, kas gadu saņēmuši 1000 eiro atalgojumā valsts pārvaldē, tagad strādā privātajā sektorā. Vēl citi iedzīvotāji atgrieztos tad, ja augtu iedzīvotāju materiālā labklājība, liecina aptaujas. Tikmēr vēl citas aptaujas rāda, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju dotos labākas dzīves meklējumos ārpus valsts, ja vien viņiem būtu tāda iespēja.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt