“Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta “Re:Check” veidotāji pētīja: vai tiešām šīs bildes ilustrē Covid-19 situāciju? Nē.
Cēsīs daļa logu ir tumši, jo klīnikā notiek remontdarbi. Turklāt tur šos pacientus nemaz neārstē, jo nav tam piemērota aprīkojuma.
Liepājas slimnīcā Covid-19 pacienti ir, bet pusē ēkas nedeg gaisma, jo to renovē.
Covid-19 pacienti ārstējas tikai daļā Latvijas slimnīcu. Vairums – apmēram 60% – klīniskajās universitātes slimnīcās Rīgā.
To decembra sākumā skaidroja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga: "Šobrīd tā mūsu izvēlētā taktika ir arī tomēr nosacīti, mēs reģionālajām slimnīcām esam izvirzījuši to mērķi – tas ir aptuveni 20% līdz 25% no slimnīcas kopēja gultasvietu skaita."
Gultu skaits Covid-19 pacientiem slimnīcās nemitīgi palielināts, decembra sākumā sasniedzot 900. Tas gan nenozīmē, ka neaizpildītās gultas stāv tukšas. "Mūsu uzdevums sadarbībā ar slimnīcām ir, ka šīs gultas ir gatavības režīmā, tās ir gatavas jebkurā mirklī tikt izvērstas Covid-19 pacientu aprūpei,” skaidroja Heiberga.
Slimnīcu noslodze reģionos atkarīga no iedzīvotāju blīvuma un saslimstības. Kurzemē tās ir mazāk noslogotas, Latgalē – vairāk. Dienests arī cenšas saglabāt reģionālo piederību. Līdz ar to nav plānots, ka, piemēram, no Vidzemes pacientus vedīs uz Liepāju, jo tur ir vairāk brīvu gultu. Būtiski lielāka noslodze ir universitātes slimnīcās Rīgā, jo tajās aprūpē pacientus, kuriem Covid-19 ir komplektā ar citām nopietnām diagnozēm, piemēram, insultu, miokarda infarktu.
