“Dezinformācija iet plašumā. Un šīs slimība tāpat kā jebkura nezināma lieta (..) ir brīnišķīga augsne dažādām teorijām, sazvērestības teorijām. Otrkārt, daudz vieglāk izteikt dažādus nepatiesus, puspatiesus apgalvojumus tāpēc, ka tos pārbaudīt ir grūti. Acīmredzot ir kaut kāda auditorijas daļa, kurai tas ir interesanti un vajadzīgi,” skaidroja Puriņa.
Viņa norādīja, ka pašlaik liela daļa ziņu, kas nav tiešā veidā par Covid-19, tomēr tiek saistītas ar šo infekciju un tās ierobežošanu.
Puriņa pastāstīja par secinājumiem, vērojot Krievijas informatīvajā telpā izplatītās ziņas par Latviju: “Tur ir tradicionālie naratīvi, taču piesieti Covid-19. Piemēram, par to, ka Latvijas ekonomika tūlīt sagrūs, viss ir tik slikti, cilvēki apzināti tiek turēti nabadzībā, pabalstus maksā un vienīgā iespēja būs atgriezties, meklēt palīdzību pie Krievijas. Šis naratīvs, ideja nav jauna. Tas ir daudzreiz dzirdēts. Šobrīd koronavīruss šim izplatītājam dod jaunu iespēju vēlreiz to skandināt.”
Vētot šos apgalvojumus, “Re:Check” secināja, ka šādi Krievijas medijos publicēti apgalvojumi nebalstās uz patiesiem faktiem.
Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” arī iesaistījies "Facebook" faktu pārbaudītāju programmā.
