Kā aizrit Covid-19 trešais vilnis valstīs ar augstu vakcinācijas aptveri?
Vakcīnu skeptiķi bieži runā par saslimstības pieaugumu valstīs, kur liela daļa cilvēku tās jau saņēmuši – tas pierādot, ka vakcinēties nav jēgas. Ar šādiem ierakstiem sociālajos medijos dalās daudzi.
Vienā no video fragmentiem sadzirdami šādi citāti:
“Valstis, kurās ir vislielākais vakcinācijas apjoms, ir arī visvairāk slimojošās uz doto brīdi, neskatoties uz to, ka šobrīd ir vasara.”
“Viena atbilde ir viennozīmīga – potēšana nepalīdz pret Covid. Nepalīdz!”
Līdzīgi savā profilā rakstīja bijusī labklājības ministre, tagad Saeimas deputāte Ramona Petraviča. Viņasprāt, esot dīvaini, ka Eiropas valstīs ar lielu vakcinācijas aptveri esot augstākie saslimstības rādītāji. Turpretim Bulgārijā, kur vakcinēto ļoti maz, saslimstība esot viszemākā. Petravičas minētie piemēri ir kļūdaini. Bulgārijā nav vismazākā saslimstība. Stipri mazāk slimo, piemēram, Ungārijā, kur vakcinēta vairāk nekā puse. Taču ir tiesa, ka vairākās Eiropas valstīs ar salīdzinoši plašu vakcinācijas aptveri pašlaik ir daudz inficēto.
Taču šo ierakstu autori noklusējuši būtisku aspektu – lai gan vairākās no šīm valstīm pašlaik inficēto ir daudz, ar Covid-19 mirušo ir ļoti maz. Piemēram, Lielbritānijā 2021. gada 1. janvārī, kad atklājās 53 tūkstoši jaunu inficēšanās gadījumu, nomira 615 cilvēki. Savukārt šovasar 17. jūlijā, kad jaunatklāto gadījumu ir gandrīz tikpat daudz, bet vakcinēto daudz vairāk – nomira 47. Tātad par aptuveni 90% mazāk mirušo.
Tikpat maldinošas ir norādes, ka hospitalizēto un pat mirušo vidū ir daudz vakcinētu cilvēku. Piemēram, Anglijā apmēram puse no Covid-19 delta varianta dēļ mirušajiem, kas vecāki par 50 gadiem, bija pilnībā vakcinēti.
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns skaidroja, vai tas pierāda, ka vakcīnas nav efektīvas: “Vakcinēto un nevakcinēto skaits vai procenti hospitalizēto un mirušo vidū nav pietiekami, lai izdarītu secinājumus par vakcīnas efektivitāti vai neefektivitāti.
Piemēram, ja vakcinējušies ir 100% iedzīvotāju, tad hospitalizēto un mirušo vidū būs tikai un vienīgi vakcinēti cilvēki.”
Eksperts stāstīja, ka, rēķinot, vai vakcīna attaisno cerības, jāņem vērā, cik daudzi valstī kopumā tās ir saņēmuši.
“Vakcinācijai ir pozitīvs efekts, ja vakcinēto attiecība hospitalizēto vai mirušo vidū ir mazāka nekā visā vecuma grupā,” atzīmēja Poikāns.
Anglijā vecuma grupā virs 50 gadiem abas vakcīnu devas saņēmuši 92%. To izsakot kā attiecību – 92 pret astoņiem nevakcinētajiem jeb matemātiski – 11,5 pret vienu. Savukārt mirušo vidū pārsvars nav ne tuvu tik liels – tikai 1,7 pret vienu. Tātad Anglijas piemērs apstiprina, ka vakcīna šobrīd palīdz un samazina risku nomirt.
Kāpēc policija nedara vairāk, lai cīnītos pret viltus ziņu izplatītājiem?
Vakcīnu noliedzēji sociālajos medijos regulāri izplata ziņas par vakcīnu dēļ smagi cietušiem vai mirušiem cilvēkiem. Nesen kāds cilvēks neatliekamās palīdzības mediķa vārdā nepatiesi apgalvoja, ka ar smagām vakcīnas blaknēm uz slimnīcu vests pusaudzis. Citā video parādīts, kā vakcinācijas punktā uz grīdas saļimis vīrietis, un runāts par nāvi, lai gan patiesībā cilvēks tikai paģībis. Ar šiem ierakstiem dalās tūkstoši, un valsts iestādes abos gadījumos solīja vērsties policijā.
Atbildi uz to, vai varam gaidīt policijas vēršanos pret melu izplatītājiem, varētu sniegt tiesībsargu reakcija uz līdzīgu Veselības ministrijas (VM) iesniegumu maijā. Toreiz sociālo tīklu “Facebook” pāršalca vēsts, ka Rīgā vakcinācijas centrā pēc potes miris vīrietis. VM vērsās policijā, jo ziņa bija pilnībā izdomāta, bet policija, izrādās, kriminālprocesu rosināt atteikusies.
“Nav noziedzīga nodarījuma sastāva.”
Tā iemeslu sarunā ar "Re:Check" skaidroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko. Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par viltus ziņu izplatīšanu, taču šādas darbības mēdz skatīt kontekstā ar Krimināllikuma pantu par huligānismu.
“Es pieņemu, ka varētu būt sarežģījumi konstatēt tieši šo sabiedrisko kaitējumu un sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas ir nepieciešama, lai klasificētu noziedzīgu nodarījumu par huligānismu,” pauda Homenko.
Šogad, piemēram, sākts kriminālprocess saistībā ar nepatiesu ziņu, ka, ierodoties Nodarbinātības valsts aģentūrā un aizpildot anketu, var saņemt 130 eiro. Tā esot traucēts šīs iestādes darbs. Policijai šajās situācijās vienmēr esot jāmēģina atrast kādu upuri.
Krimināltiesību speciālists, deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") gan norādīja, ka “vakcīnskeptiķu” viltus ziņu negatīvo ietekmi policija būtu varējusi konstatēt arī pati.
“Ir pamats uzskatīt, ka tas rada negatīvu efektu, uztraukumu sabiedrībā, nervozitāti, paniku.
Tas jāapraksta. Policija negrib to darīt, jo tas ir kaut kas jauns, prokurors var teikt, ka tas neder, jo domās, ka tiesa neakceptēs, un tiesa var neakceptēt tāpēc, ka domās, ka apgabaltiesa var neakceptēt,” atzīmēja Judins.
Viņš gan atzina, ka policija šajās pārbaudēs saskaras arī ar citām grūtībām. Piemēram, tai jāpierāda, ka nepatiesās informācijas izplatītājs to nav publicējis tāpēc vien, ka nejauši kaut ko pārpratis vai noticējis kāda kaimiņa izplatītām baumām. Tāpat policijai ir ierobežoti resursi.
Judins skaidroja: “Policija var darīt vairāk, bet es nezinu, vai būtu loģiski un pareizi, ja tā vietā, lai meklētu nozagtu automašīnu, viņi pratinātu kaimiņus, lai saprastu, kurš ko pateica saistībā ar vakcināciju.”
Tikmēr vakcīnu noliedzēju vēstījumi kļūst radikālāki. Piemēram, nesen izplatīts video, kur spriež par nāves soda veikšanu premjeram, veselības ministram, žurnālistiem un ārstiem. Par to pārbaudi sāks policija un Valsts drošības dienests. Video autoru dienests aicināja uz nopratināšanu nedēļu pēc video publicēšanas. Taču līdzīgs, uz vardarbību mudinošs saturs un aicinājums bruņoties novērots arī vairākās saziņas vietnes “Telegram” grupās. Drošības dienests rakstiskā atbildē norādījis, ka agresīva satura kopš jūnija beigām tiešām kļuvis vairāk. Esot aktivizējušies arī viltus profili, kas izplata sazvērestības teorijas un nepatiesas ziņas.
