Vai bija jāsasauc ārkārtas sēde?
Piemēram, lielu piekrišanu izpelnījās uzskats, ka valsts Jēkabpili pametusi likteņa varā, jo netika uzreiz sasaukta ārkārtas sēde un netika izsludināta ārkārtējā situācija.
"Situācija Jēkabpilī ir dramatiska, tā paliek kritiskāka ar katru mirkli burtiski, bet Kariņš paziņo, ka tikai rīt 11.00 sasauc ārkārtas sēdi. Es nesaprotu, kurš netika šodien, kāpēc nevar šodien? Kurš no jums netiek? Kariņš netiek? Vēl kāds tur netiek?" Tā sašutumu pauda maldinātājs Rūdolfs Brēmanis, kas tiek tiesāts par naudas izkrāpšanu no valsts. Vairākos "Facebook" ierakstos ārkārtas situācijas neizsludināšana saukta par noziedzīgu.
Gan Jēkabpils mērs Raivis Ragainis, gan premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") birojs skaidro, ka pēc ārkārtas situācijas nav vajadzības. To nav lūgusi izsludināt ne pašvaldība, ne kāda no ministrijām. Jēkabpils mērs Ragainis pastāstīja: "Tai ārkārtas situācijai ir ļoti minimāla ietekme uz kaut kādam citām lietām. Tur tā lieta, jo valdība ir pieslēgusies, viņa ir devusi pilnīgu atbalstu."
Ragainis norādīja, ka ārkārtas situācija pašvaldībai nozīmētu atteikšanos no krīzes vadības, ko pārņemtu valdība. Taču tas nebūtu pareizi, jo Jēkabpils pati vislabāk redz, kas darāms. Mērs norādīja: "Viņi bija gatavi izsludināt ārkārtas situāciju. Šobrīd ir sataisīts lēmumprojekts – ja gadījumā mums kaut kas notiek, viņi var stundas laikā izsludināt šo ārkārtas situāciju."
Vai plūdus var salīdzināt ar kovida pandēmiju?
Vairākos ierakstos Jēkabpils plūdi pretstatīti kovida pandēmijas sākumam. Toreiz gan valdība ārkārtējo situāciju izsludināja bez kavēšanās.
Taču apstākļi nav līdzīgi. Saskaņā ar likumu ārkārtas situācijas izsludināšana ļauj pieņemt kādus ārkārtējus lēmumus. Piemēram, par pulcēšanās vai uzņēmējdarbības ierobežojumiem, kā tas bija kovida krīzes laikā. Vai par cilvēku piespiedu evakuāciju, kas, applūstot visai pilsētai, būtu nepieciešama Jēkabpilī. Taču tagad šādi lēmumi nebija vajadzīgi, līdz ar to nevajadzēja arī ārkārtas situāciju.
To, ka valdība neesot laikus reaģējusi uz jēkabpiliešu palīgā saucieniem, "Facebook" pauda arī vairāki Saeimā neievēlētās partijas "Saskaņa" pārstāvji. Piemēram, Rīgas domnieks Andris Morozovs, kurš rakstīja: "Kāpēc, palielinoties militārajam budžetam, visām tehnikas un militārā štata izmaksām, nemitīgi demonstrējot gatavību karam ar visiem pasaulē, valdība nevarēja noorganizēt normālu nepilnu 20 tūkstošu iedzīvotāju evakuāciju no Jēkabpils? Kāpēc cilvēkiem bija jāevakuējas pašiem?"
Taču evakuācija tika piedāvāta. Gribētāju gan bija maz.
Turklāt Nacionālie bruņotie spēki vairākas diennaktis piedalījās glābšanas darbos, tāpat kā Valsts ugunsdzēšanas un glābšanas dienests un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Vai varēja spridzināt ledu un taisīt vaļā HES slūžas?
Vairāki maldinātāji arī šoreiz izmantoja iespēju pretstatīt palīdzību savējiem ar atbalstu Ukrainai. Piemēram, mūziķis Kaspars Pudniks ļoti populārā ierakstā lamāja valdības vadītāju un rakstīja šādi: "Cilvēkiem ir aizdomas, ka Latvijā nemaz nav dinamīta, ar ko spridzināt, jo tas ir ziedots."
Tā nav tiesa. Armija ir piedāvājusi spridzināt ledu, taču secināts, ka tas neko nedos, jo sastrēgumu radīja vižņu putra, nevis lieli ledus blāķi.
Gan Pudniks, gan vairāki citi maldinātāji sazvērestību saskatīja arī "Latvenergo" rīcībā. Proti, "Latvenergo" speciāli netaisot vaļā hidroelektrostaciju (HE)S slūžas, lai nezaudētu savu pavasara peļņu.
Arī tā nav tiesa. "Latvenergo" pārstāvis Andris Siksnis skaidroja, ka Pļaviņu slūžu atvēršana situāciju būtu tikai pasliktinājusi:
"Vižņi kā tāda blīva masa nosēstos upē, seklākajās vietās izveidotos zemūdens vižņu kalni, kas vēl vairāk appludinātu citas teritorijas.
Tātad mēs iegūtu ne vien applūdušu Jēkabpili, kas ir tagad dabas diktēts applūdums, bet mēs iegūtu arī applūdušu Pļaviņu pilsētu, ko mēs būtu izraisījuši."
Pirms dažām dienām "Latvenergo" ūdens līmeni pie Pļaviņām sāka pazemināt, jo atkušņa un ledus ietekmē vižņi pakusuši un ūdens tiek cauri.
