«Re:Check» pārbauda: Vai tiešām Latvijā elektrība ir 100 reižu dārgāka nekā Norvēģijā?

Vai partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāvjiem taisnība, ka mums elektroenerģija ir 110 reizes dārgāka nekā Norvēģijā? Un kādu dezinformāciju par Lietuvu kopš sankciju ieviešanas pret Kaļiņingradu izplata Krievijas mediji?

«Re:Check» pārbauda: Vai tiešām Latvijā elektrība ir 100 reižu dārgāka nekā Norvēģijā?
00:00 / 09:37
Lejuplādēt

Kādreizējā satiksmes un ekonomikas ministra Aināra Šlesera jaunā partija "Latvija pirmajā vietā" jau kopš tās izveides ļoti aktīvi cenšas piesaistīt cilvēkus sociālajos medijos. Gandrīz ik dienu partijas redzamākie biedri publicē nelielus video, kuros lamā valdību un bieži izplata arī nepatiesu informāciju.

Iepriekš viņi maldināja galvenokārt par vakcīnām un nupat paziņoja, ka partijas sarakstā vēlēšanās startēs viens no Latvijas galvenajiem vakcīnu dezinformatoriem – atmiņas ūdens tirgotājs Jānis Pļaviņš. Tagad Šlesera partija pievērsusies tā sauktās dabiskās ģimenes aizstāvēšanai, kā arī izmanto cilvēku pamatotās bažas par energoresursu cenu kāpumu.

"Latvija pirmajā vietā" valdes loceklis, bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, piemēram, salīdzina elektroenerģijas cenas Latvijā un Norvēģijā. Viņš kritizē Latvijas pievienošanos Eiropas kopējam elektroenerģijas tirgum un turpina:

“Tanī pat laika norvēģiem megavatstunda maksā 2,80 [eiro], a pie mums 316 eiro. Nu, kaut kāds ārprāts!”

Ar šo Zivtiņa video Facebook dalījās vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku, tāpēc pievērsām uzmanību – vai tiešām Norvēģijā elektrība ir 110 reižu lētāka nekā Latvijā? 

Zivtiņš sniedz nepilnīgu informāciju un liek kopā nesalīdzināmus skaitļus. Jāņem vērā, ka Norvēģijā cenām ir ļoti plašs diapazons. Valstī ir pieci Nord Pool tirgus reģioni. Centrālajos un ziemeļu reģionos elektroenerģijas cena jūnijā tik tiešām bija ļoti zema – atsevišķās nedēļās Zivtiņa minētie 2,8 eiro par megavatstundu, bet vidēji mēnesī – 8 eiro. 

Tomēr šie reģioni nav plaši apdzīvoti. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas norvēģu dzīvo dienvidos, kur šajā laika posmā elektroenerģija bija būtiski dārgāka – atkarībā no tirgus zonas 145 vai 180 eiro par megavatstundu. Savukārt Latvijā šā gada jūnijā cena vidēji bija 218 eiro. Tas nozīmē, ka trīs ceturtdaļas norvēģu par elektroenerģiju jūnijā maksāja aptuveni 1,5 reizes mazāk nekā latvieši, nevis 110 reizes, kā apgalvo Zivtiņš.

Norvēģijā elektroenerģija ir lēta, jo gandrīz visu ražo hidroelektrostacijās vai ar vēju. Tādēļ Norvēģiju globālā energocenu krīze ietekmējusi būtiski mazāk nekā tur, kur elektroenerģijas ražošanā izmanto, piemēram, dabasgāzi. Norvēģijas ziemeļos elektroenerģija ir vēl daudz lētāka, jo nelielās starpsavienojumu jaudas dēļ to grūti nogādāt uz valsts dienvidu daļu vai citām valstīm.

Tātad Zivtiņš salīdzina nevis valstu vidējos rādītājus, bet zemāko cenu atsevišķās nedēļās nelielā Norvēģijas daļā ar atsevišķu nedēļu augstāko cenu Latvijā.

Viņš arī noklusē, ka vairākās valstīs – piemēram, Lietuvā, Beļģijā, Vācijā un Nīderlandē – elektroenerģija maksā līdzīgi vai pat dārgāk nekā pie mums.

Zivtiņš savā video arī apgalvo, ka Igaunijā elektroenerģijas cena samazinās, kamēr Latvijā tā kāpj.

Beidzamajā mēneša laikā par 40 procentiem ir pieaugusi elektroenerģijas cena, savukārt mūsu kaimiņiem  ir par 5% kritusies elektroenerģijas cena. Kas pie vainas ir? Mēs pie vainas esam? Nē, draugi mīļie, pie vainas ir mūsu skaistā valdība, kura vispār nerūpējas par mums...  vispār nerūpējas par mums.”

Arī tā nav taisnība. Nord Pool datos redzams, ka jūnija pēdējā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena bija par 64 procentiem augstāka nekā mēneša pirmajā nedēļā, bet Igaunijā šajā pašā laikā cena augusi par 21 procentu. Tātad kaimiņvalstī elektroenerģija nav kļuvusi lētāka, lai gan Latvijā kāpums bijis lielāks. 

Sazvanījām Zivtiņu un vaicājām, kādēļ viņa teiktais nesakrīt ar Nord Pool datiem. Noklausījies jautājumu, Zivtiņš sāka klepot un sacīja, ka ir saslimis, tāpēc atbildēt nevarot, bet gribot to darīt.

“Sakiet, jūs man varētu pārzvanīt nedaudz [vēlāk]? Esmu apslimis ļoti un es labprāt ar jums parunāšos (..) Jūs man varētu piezvanīt uz nedēļas beigām es labprāt ar jums aprunātos.”

Lūdzām Zivtiņam rakstisku atbildi, bet pēc būtības to nesaņēmām.

Tiktāl par "Latvija pirmajā vietā" vēlētāju piesaistīšanas metodēm. Turpinājumā par dezinformāciju, ko Krievija vērš pret Lietuvu.

Jūnija vidū Lietuva aizliedza Krievijas dzelzs, tērauda un vairāku citu preču tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu. 10. jūlijā stājās spēkā nākamā sankciju pakete, kas ierobežo arī cementa un alkohola pārvadājumus. Augustā aizliegumam tiks pievienotas ogles, decembrī – naftas produkti.

Kopš sankciju sākuma Krievijas medijos būtiski pieaudzis pret Lietuvu vērstais dezinformācijas apjoms. Piemēram, portāli Tsargrad.tv, Lenta.ru un Vzglyad ziņoja, ka Lietuva ar savu rīcību esot ievilkusi NATO slazdā. Šis apgalvojums izplatīts arī sociālajos medijos.

“Ar preču kustības ierobežošanu uz Kaļiņingradu saasinot attiecības ar Krieviju, Lietuva ir ievilkusi NATO lamatās. Tādu viedokli intervijā izdevumam "Foreign Policy" sacīja Skoukrofta stratēģijas un drošības centra pētniece Emma Ešforda.”

Ešforda ir vairāku konservatīvi noskaņotu ASV domnīcu biedre. Taču Lietuva nav ievilkusi NATO slazdā. Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs teica, ka Lietuva ar tranzīta aizliegšanu īsteno Eiropas Savienības politiku un NATO valstis to vērtē atzinīgi.

“Lietuva ir ieviesusi Eiropas Savienības apstiprinātās ekonomiskās sankcijas. NATO sabiedrotie atzinīgi vērtē Eiropas Savienības sankcijas. Arī NATO sabiedrotie ir ieviesuši sankcijas pret Krieviju. Šīs sankcijas ir svarīgas, jo nodrošina, ka prezidentam Putinam ir jāmaksā par šo neapdomīgo, briesmīgo, brutālo militāro uzbrukumu Ukrainai.”

Atbalstu Lietuvai paudis arī ASV Valsts departaments. 21. jūnija preses konferencē departamenta pārstāvis Neds Praiss skaidroja:

“Lietuva ir NATO dalībvalsts. Mēs uzturam savas saistības pret NATO, tostarp NATO līguma 5. pantu (..) Mēs atbalstām NATO. (..) Mēs atbalstām NATO sabiedrotos. Un mēs atbalstām Lietuvu.”

Vairāki Krievijas mediji un sociālo tīklu lietotāji maldina, ka Pentagona pārstāvis un ASV armijas ģenerālis Roberts Džefersons esot pieprasījis, lai Lietuva savas rīcības dēļ tiktu izslēgta no NATO. ASV ģenerālis ar šādu vārdu un uzvārdu nemaz neeksistē.

Apgalvojuma oriģinālais avots ir satīriska humora vietne Panorama, kas paši brīdina, citēju, “viss vietnē rakstītais ir groteska realitātes parodija un nav īstas ziņas.” 

Maldus par Lietuvas sankcijām izplata arī sociālajos medijos. Piemēram, interneta platformās Vkontakte, Twitter un Telegram kļuvis populārs kāds attēls, kas it kā pierādot Lietuvas plānus iekarot Kaļiņingradu. Attēlā redzama reģiona karte. Tajā ar datorprogrammu Paint uzzīmētas trīs sarkanas bultiņas, kas norāda uz Kaļiņingradas robežu. Nav nekādu liecību, ka attēls ir oficiāls dokuments. Tomēr VKontakte attēls ir nonācis jau vairāk nekā 20 tūkstošu lietotāju redzeslokā un ar to dalījušies vairāki simti cilvēku.

Primitīvs dezinformācijas attēls, kas it kā norāda uz Lietuvas plāniem iekarot Kaļiņingradas apgabalu

Faktu pārbaudītāji no Lietuvas ziņu portāla 15min.lt sazinājās ar Lietuvas bruņotajiem spēkiem. Tie apliecina, ka norādītajās teritorijās nenotiek nekādas militārās mācības. Tā arī noliedz, ka pie Kaļiņingradas robežas būtu plānots pārvietot militāras vienības.

Dezinformācija nāk arī no pašas Lietuvas. Lietuvas ziņu portāls Delfi.lt vēsta, ka to dara, piemēram, melu ziņu vietne Laisvas Laikraštis. Tā maldina, ka Eiropas Savienības valstis, it sevišķi Vācija, esot šokā par Lietuvas sankcijām.

Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda it kā pat atsakoties ieklausīties Eiropas Savienībā. Tā, protams, nav taisnība. Kad Lietuva tranzītu ierobežoja, Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels to atbalstīja. Savukārt, kad Eiropas Savienība nolēma daļēju preču piegādi tomēr atļaut, Lietuva rīkojās atbilstoši kopējam dalībvalstu lēmumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti