«Re:Check» pārbauda: Vai jaunāku koku ciršana šķeldas papildu ieguvei būtu pamatota?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pāris dienu pirms Jāņiem valdība lielā steigā samazināja galvenās cirtes caurmēru, tātad atļāva cirst jaunākus mežus. Atbildīgie ministri lēmumu attaisno ar rūpēm par Latvijas energodrošību, vienlaikus nespējot paskaidrot, kā tieši apkures ražotājiem šīs izmaiņas palīdzēs.

Vispirms mazliet par vēsturi. Ideja mainīt koku ciršanas noteikumus pirmoreiz valdības līmenī parādījās 2017. gadā. Tāpat kā tagad to mežu īpašnieku interesēs virzīja Zemkopības ministrija. Tolaik to vadīja Jānis Dūklavs no Zaļo un Zemnieku savienības. Toreiz Zemkopības ministrija ieceri pamatoja ar argumentu, ka tādējādi augs meža kapitālvērtība un mežu īpašnieku tīrie ienākumi varētu kāpt par 12 miljoniem eiro gadā. 

Jaunāku koku ciršana negarantē lielāku šķeldas daudzumu Latvijā
00:00 / 10:19
Lejuplādēt

Tāpat kā tagad pret galvenās cirtes caurmēra samazināšanu un līdz ar to jaunāku mežu izciršanu kailcirtēs iestājās dabas aizsardzības organizācijas. Pret izmaiņām asi iebilda arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Vides ministriju tolaik vadīja Nacionālās apvienības pārstāvis Kaspars Gerhards.

"Galvenās cirtes caurmēra samazināšana priedei, eglei un bērzam negatīvi ietekmēs bioloģisko daudzveidību, jo koku resnums ir ļoti nozīmīgs faktors retu un īpaši aizsargājamo sugu klātbūtnei mežā," pauda ministrijā. "Paredzams, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšana priedei, eglei un bērzam negatīvi ietekmēs meža platību viengabalainību pretstatā fragmentācijai, kas palielināsies kailciršu rezultātā un resnu koku pieejamību mežā."

Gerharda vadītā ministrija protestēja un izmaiņas netika pieņemtas. Taču

mežu īpašnieku vēlme cirst vairāk nepazuda, un pāris gadus vēlāk Zemkopības ministrija ieceri virzīja atkal. Šoreiz jau paša Gerharda vadībā.

Dabas aizsardzības organizācijas un Vides ministrija atkal iebilda, un premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā vienotība) plānu apturēja, līdz abas puses būs vienojušās.

Kāpēc Gerhards pēc pārsēšanās zemkopības ministra krēslā mainījis viedokli? To 2020. gada sākumā Latvijas Radio viņam jautāja arī kāda klausītāja un žurnālists Arnis Krauze. Gerhards aizbildinājās, ka ir panākta virkne kompromisu. Turklāt laikā, kad Gerhards bija VARAM ministrs, neesot bijuši atrisināti jautājumi gan par piejūru, gan par ekoloģiskajām prasībām, kā arī nebija pabeigta dabas skaitīšana.

Jāpiebilst, ka minētā

dabas skaitīšana jeb biotopu kartēšana pašlaik ir pabeigta, taču iegūtie rezultāti arvien nav skatīti valdībā, lai lemtu, ko ar šo informāciju darīt tālāk.

Kas šo gadu laikā Gerharda nostājā mainījies, un vai iepriekš uzskaitītie argumenti vairs nav aktuāli? Ministra biroja sagatavotajā atbildē norādīts uz dramatiskajām izmaiņām energoresursu tirgū un nepieciešamību sagatavot vairāk šķeldas.

Interesanti, ka viedokli pa šo laiku mainījis ne tikai Gerhards. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuras toreizējais ministrs Dūklavs 2017. gadā šīs izmaiņas piedāvāja, tagad pret tām iebilst. ZZS nostājas maiņu partijas deputāts un valdes loceklis Viktors Valainis izskaidroja ar to, ka diskusijās nav rasta kopīga izpratne ar vides organizācijām.

"Mēs skaidri atceramies, kādi bija tie iemesli, kāpēc 2017. gadā mēs no šīs [ciršanas] ieceres atteicāmies. Šis jautājums nebija pietiekami izdiskutēts līdz galam ar šīm vides organizācijām, tieši tām pašām, kas arī šodien iebilst," teica Valainis.

Bet vai tiešām vairāk nocirstu koku nozīmēs arī vieglāk pieejamu un lētāku šķeldu Latvijas siltuma ražotājiem? 

Gan pašvaldības, gan siltumapgādes uzņēmumi saskaras ar milzīgām problēmām šķeldas iegādē, līgumu nodrošināšanā.

Gerhards piedāvājumu atļaut cirst vairāk pamatoja preses konferencē pēc valdības sēdes 21. jūnijā. Valdībai sagatavotajā ziņojumā Zemkopības ministrija norāda uz straujo šķeldas cenas kāpumu. Argumentē, ka vairs šo resursu neievedam no Baltkrievijas, tāpēc pieejamība tirgū samazinājusies. Taču ziņojumā nav ne vārda par to, ka pērn Latvija ieveda gandrīz četras reizes mazāk šķeldas, nekā eksportēja pati.

Ja ražotu vairāk, visticamāk, vairāk arī eksportētu, jo nav nekādu mehānismu, kā uzņēmējiem likt šķeldu pārdot vietējā tirgū.

Uz to valdības sēdē norādīja arī Latvijas Bankas ilgtspējības virziena vadītājs Edvards Kušners.

"Šķeldas apjoms, kas mums ir neto eksports pagājušajā gadā... tātad eksporta pārsvars pār importu ir pusotrs miljons tonnu," teica Kušners. "Tātad minētajam pusmiljonam tonnu nevajadzētu būt problēmai esošajiem nozares apjomiem, bet skaidrs, ka nozare grib eksportēt. Un skaidrs, ka mēs esam lielā reģionālā tirgū. Līdz ar to viena lieta, ko es uzreiz gribu pieminēt, – nevajag domāt, ka, ar spaini ielejot ūdeni dīķī, ļoti pacelsies līmenis."

Baltkrievijas šķeldas tirgus aizvēršanai nav būtiskas ietekmes uz šā resursa pieejamību Latvijā, maija beigās raidījumam "Nekā personīga" apliecināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

"Runājot par Baltkrievijas šķeldu, mēs šogad viņu neimportējam, bet ziemā taču nepalikām bez šķeldas, tās pietika," paskaidroja Šaicāns. "Teikt, ka mums tā Baltkrievijas šķelda bija panaceja un visu glāba, tā teikt nav korekti."

Tātad šķeldu jau tagad saražojam vairāk, nekā patērējam.

Neraugoties uz to, Gerharda pausto, ka jāpalielina pieejamība, valdības sēdē atbalstīja arī ekonomikas ministre, viņa partijas biedre no Nacionālās apvienības Ilze Indriksone. Arī "Re:check" viņa sacīja, ka priekšlikums palielināt ciršanas apjomu radies, domājot par šķeldas pieejamību un cenas mazināšanu.

"Kontaktējoties ar pašvaldībām, siltumapgādes uzņēmumiem, radās pamatotas bažas, ka tieši viņu sadaļā viņi nejūtas droši par nākotni, jo viņi nevar kā parasti tādā veidā nopirkt un par pieņemamu cenu," klāstīja Indriksone. "Tad arī, kopīgi diskutējot gan ar regulatoru, gan ar pašvaldībām, siltumapgādes uzņēmumiem, asociāciju, meklējām risinājumus, kā uzlabot pieejamību, un šis ir viens no veidiem."

Indriksone norādīja, ka lēmums pieņemts, domājot par nākamajiem gadiem, kad saistībā ar atteikšanos no gāzes kurināmo šķeldu vajadzēs vairāk. Taču prognožu, cik daudz vairāk un vai tāpēc jākāpina ražošana, ministrijai nav.

Jāpiebilst, ka

vispirms vienošanās par jaunāku mežu ciršanu esot panākta enerģētiskās drošības darba grupā, kas strādā Ekonomikas ministrijas paspārnē.

"Apspriedām situāciju tirgū, situāciju ar pieejamību, nodrošinājumu gan šogad, gan nākamajos gados. Es nepateikšu, kurš bija pirmais, kas to pieminēja," atzina Indriksone. "Nepateikšu tik detalizēti, neatcerēšos. Bet mēs vienojāmies, ka tas ir viens no svarīgajiem soļiem."

Ministrijai lūgto darba grupas sēdes protokolu "Re:check" nesaņēma. Sanāksmes esot "nepubliskas sarunas", līdz ar to protokoli nav pieejami.

Visbeidzot "Re:check" jautāja Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklim Valdim Vītoliņam, cik, viņaprāt, ir ticama prognoze, ka pēc šī lēmuma šķeldas Latvijas tirgū būs vairāk.

"Šī būtība nav par šķeldu. Būtība ir par koksnes apjomu palielināšanu kokrūpniecības industrijai," paskaidroja Vītoliņš. "Mums no tā visa pasākuma radīsies kaut kāds daudzums šķeldas. Kur tas nonāks? Pie mums, pie lietuviešiem, pie igauņiem, pie skandināviem vai vāciešiem – droši vien pie visiem pa drusciņai. Tad jūs iedomājaties, kāda būs ietekme. Vai šis lēmums ietekmēs šķeldas tirgu? Nē."

Indriksone uzsver, ka valdība eksportu neierobežos. Taču ministrija domājot par citiem pasākumiem, piemēram, ''Latvijas Valsts mežu'' šķeldas izsolēs iekļaut nosacījumus, kas atvieglotu tās iegādi vietējiem siltuma ražotājiem. Te gan jāņem vērā, ka valsts meži saražo mazāk nekā 10 procentu visas Latvijas šķeldas un tādēļ vismaz līdz šim būtiski neietekmē tās piedāvājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti