«Re:Check» pārbauda Rīgas mēra amata kandidātu izteiktos apgalvojumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” intervē Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus par pašvaldības budžetu. “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekts “Re:Check” pārbauda viņu izteikumus. Šajā apskatā pārbaudīts, ko intervijās no 12. līdz 20. augustam pauda potenciālie pašvaldības vadītāji.

«Re:Chek» pārbauda Rīgas mēra amata kandidātu izteiktos apgalvojumus
00:00 / 10:05
Lejuplādēt

Šoreiz pārbaudīti Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”), Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība), Konstantīns Čekušins (“Saskaņa”),  Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība), Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija), Dainis Vītols (“Vienoti Latvijai”), Ļevs Perlovs (Rīcības partija), Jānis Valtervitenheims (Centra partija).

Vilnis Ķirsis

Attēlā Vilnis Ķirsis
Attēlā Vilnis Ķirsis

“Kā mēs redzam, mēs vēlamies ieviest Rīgā tā saucamo Norvēģijas modeli, kas nozīmē, ka vecāki var sūtīt bērnu pašvaldības vai privātā bērnudārzā, par pamatpaku viņiem nebūs jāmaksā. To pašvaldība nofinansēs pa taisno,” intervijā klāstīja Ķirsis.

Ķirsim par Norvēģiju nav taisnība. Bērnudārzi tur ir maksas pakalpojums. Nav arī tādas pamatpakas, kas būtu par velti pilnīgi visām ģimenēm.

Bezmaksas 20 stundas nedēļā pašvaldības kompensē tikai ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Norvēģijas valdība noteikusi, ka maksa par bērnudārzu ģimenei nevar pārsniegt 2655 norvēģu kronas jeb nepilnus 300 eiro mēnesī. Tā gan ir salīdzinoši neliela summa, ņemot vērā kopējo dzīves dārdzību šajā valstī.

Ķirsis “Re:Check” sacīja, ka par Norvēģijas kārtību viņam stāstīts, bet pats pārbaudījis nav.

“Tā modeļa pamatdoma tieši ir tā, ka visiem tas ir vienādi,” sacīja Ķirsis.

Politiķis arī skaidroja, kāpēc partija nevēlas nākamajā domē sadarboties ar Rīgas domes iepriekšējās koalīcijas partiju “Gods kalpot Rīgai”.

“Tas pats e-talona tēvs ir Aleksandrs Brandavs, kurš ir “Gods kalpot Rīgai” lielākais ziedotājs un biedrs,” apgalvoja Ķirsis.

Tas ir tuvu patiesībai. Aleksandrs Brandavs, ar kuru saistītie uzņēmumi ik gadu no Rīgas domes saņēma vairāk nekā 20 miljonus, kopš 2012. gada “Gods kalpot Rīgai”  biedra naudā iemaksājis 101 000 eiro. Vēl nedaudz vairāk šai partijai veltījis tikai tās vadītājs, bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Viktors Valainis

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) sola, ka Rīgā pabalsts par katru jaundzimušo būs 1500 eiro. Mēra amata kandidāts Valainis minēja vienu piemēru.

“Šobrīd Rīgā ir 150. Mūsu pārvaldītā pašvaldībā, kur arī šādi pabalsti, tas ir 500 eiro,” intervijā pauda Valainis.

Tas nav melots. 500 eiro par jaundzimušo maksā ZZS vadītā Jūrmalas pašvaldība. Taču kontekstam vērts zināt, ka ne mazāk turīgajā Jelgavā pabalsts ir tikai 72 eiro. Arī tur saimnieko ZZS mērs.

No Valaiņa teiktā “Re:Chek” izriet, ka cilvēkiem ar lielāku pirktspēju vajadzīgs arī lielāks pabalsts.

“Pašvaldība šos pabalstus nosaka stingri pēc tā, kāda ir iedzīvotāju pirktspēja. Jo tuvāk Rīgai, jo šie rādītāji ir augstāki,” skaidroja Valainis.

Tā gan nav taisnība. Statistikas dati par pirktspēju lielajās pilsētās nav pieejami, taču vidējā alga Jelgavā ir lielāka nekā Jūrmalā.  

Konstantīns Čekušins

Konstantīns Čekušins
Konstantīns Čekušins

“Saskaņas” mēra amata kandidāts Čekušins kritizēja Rīgas domes pagaidu administrācijas lēmumu Covid-19 izplatības laikā atcelt atlaides sabiedriskajā transportā. Viņš sacīja, ka cilvēki turpināja to lietot tāpat kā iepriekš.

“Bet vienalga viņi brauca, tikai par maksu!” intervijā apgalvoja Čekušins. Uz norādi, ka tomēr tad cilvēki brauca retāk, viņš atbildēja: “Es jums nepiekrītu. Es neuzskatu, ka cilvēki ir muļķi. Viņi zina, ka ir risks.”

Čekušinam nav taisnība. “Rīgas satiksme” analizēja pasažieru plūsmu un secināja, ka braucēju skaits uzreiz saruka četrkārtīgi. Uzņēmuma vadītāja Džineta Innusa Latvijas Radio toreiz sacīja: “Acīmredzot cita risinājuma nebija. Tas parādīja arī to, ka šis lēmums bija pareizs un efektīvs, jo tieši pēc tam arī nokrita šī ļoti lielā pasažieru plūsma faktiski visas dienas garumā.”

Tāpat Čekušins uzteica partijas sniegumu Rīgas vadībā.

“Tāpēc, ka pēc būtības mēs bijā vienīgā partija, kas realizēja savus solījumus, sāksim ar to. Visu, ko mēs solījām savā programmā, mēs realizējām,” apgalvoja Čekušins.

Tā nav tiesa. Viens no “Saskaņas” 2017. gada vēlēšanu galvenajiem solījumiem bija izveidot pašvaldības aptiekas. Jau toreiz bija skaidrs, ka likums pašvaldībai šādas tiesības nedod un tas arī netika izdarīts.

Čekušins tagad norāda uz laika trūkumu: “Mums nebija iespējams strādāt pilnu ciklu, līdz ar to, protams, mēs nepaspējām kaut ko izpildīt.”

Miroslavs Mitrofanovs

Latvijas Krievu savienības pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs savu politisko spēku salīdzināja ar Zviedru tautas partiju Somijā.

“Mums ir ļoti labs piemērs, starp citu. Tā ir zviedru partija Somijā, kura 20 gadu laikā pārtapa par galveno centrisko spēku, kur tagad gan somi, gan zviedri un pat prezidents ir ievēlēts no šīs partijas,” intervijā apgalvoja Mitrofanovs.

Patiesībā Somijas prezidents nekad nav bijis ievēlēts no Zviedru tautas partijas.

“Re:Check” par to jautāja Mitrofanovam.

“Es precizēšu. Laikam es to sajaucu ar premjeru,” atbildēja viņš.

Arī Somijas valdību šīs partijas politiķi nekad nav vadījuši.

Zviedru tautas partija Somijā ir neliels politiskais spēks, kas galvenokārt cīnās par zviedru valodas lomu.

Linda Ozola

Jaunās konservatīvās partijas mēra amata kandidāte Linda Ozola.
Jaunās konservatīvās partijas mēra amata kandidāte Linda Ozola.

Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija) runāja par azartspēļu ierobežošanu.

“Bet, ņemot vērā, ka tā [azartspēļu ierobežošana] ir mūsu politiska prioritāte, tad mēs redzam iespēju papildus likt maksāt šīm vietām,” intervijā apgalvoja Ozola.

Ozola “Re:Check” sacīja, ka maksāt vairāk azartspēļu vietām liks ar jaunu sabiedriskās kārtības nodevu. Taču Rīgas dome tādu maksājumu ieviest nemaz nevar, jo nodevu veidus nosaka likums. To atzina arī Ozola.

“Tas būtu jādara sadarbībā ar Saeimu, jā,” atzina Ozola.

Dainis Vītols

Dainis Vītols
Dainis Vītols

“Vienoti Latvijai” sarakstā uz Rīgas domi kandidē arī atmiņūdens tirgotājs Jānis Pļaviņš, kurš veido interneta dezinformācijas lapu. Vītols raidījumā “Labrīt” sacīja, ka melus Pļaviņa paustajā neredz.

“Ko viņš var darīt, ja viņš kādam nepatīk? Bet es neredzu, ka viņš melotu,” sacīja Vītols.

Tas ir subjektīvs vērtējums, taču “Re:Check” vairākkārt analizējis Pļaviņa rakstus, secinot, ka tajos paustie apgalvojumi par vakcīnām, 5G mobilo sakaru tīklu un jauno koronavīrusu neatbilst patiesībai.

Ļevs Perlovs

Ļevs Perlovs.
Ļevs Perlovs.

Perlovs (Rīcības partija) intervijā norādīja, ka krišnaīti uztur zupas virtuves un pašvaldības vietā baro trūcīgākos rīdziniekus.

“Pārsvarā viņi dara municipalitātes darbu. Viņi baro sociāli nestabilos rīdziniekus, tos, kas nevar apgādāt sevi ar pārtiku,” sacīja Perlovs.

Tomēr dome finansē četras zupas virtuves un desmit siltā ēdiena izsniegšanas punktus. Piemēram, jūlijā, pateicoties domes finansējumam vai līdzfinansējumam, izdalīts vairāk nekā 41 tūkstotis porciju.

Perlovs mums sacīja, ka rīdzinieki par domes zupas virtuvēm nav informēti.

“Garantēju, ka lielākā rīdzinieku daļa jums tik viegli atbildēs, kur ir virtuves, ko atbalsta krišnaīti, un būs ļoti lielas grūtības atbildēt, kuras ir virtuves, kuras atbalsta Rīgas dome,” sacīja Perlovs.

Jāpiebilst, ka krišnaītu zupas virtuve ir viena no tām, ko līdzfinansē pašvaldība.

Rīcības partijas pārstāvis arī plāno visus Rīgas domes vadošos darbiniekus pārbaudīt ar poligrāfu jeb melu detektoru un testa neizturēšanas gadījumā nekavējoties atlaist.

“Tas būs likumīgi, galvenokārt - tas būs pareizi pret rīdziniekiem,” sacīja Perlovs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas uzrauga pašvaldību darbu, tā neuzskata. Ministrijā mums sacīja, ka šāda rīcība nebūtu tiesiska un tai kā uzraugošajai iestādei būtu jāiejaucas.

Jānis Valtervitenheims

Attēlā Jānis Valtervitenheims
Attēlā Jānis Valtervitenheims

Centra partijas pārstāvis intervijā Radio sola lielas atlaides nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem.

“Mēs, pirmkārt, skatāmies, nevis, cik naudas neienāks, bet to, lai cilvēkam būtu cilvēka tiesības tādas kā Igaunijā un Lietuvā, piemēram, kur viņi nemaksā par vienīgo mājokli,” sacīja Valtervitenheims.

Lai gan Latvijā nodoklis ir augstāks nekā kaimiņvalstīs, nav tiesa, ka Lietuvā vai Igaunijā par vienīgo mājokli nav jāmaksā. Igaunijā ar īpašuma nodokli neapliek pašu ēku, bet gan zemi. Lietuvā nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā par dārgiem īpašumiem vērtībā virs 220 tūkstošiem eiro, nevis par visiem, kā Latvijā.

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti