Re:Check pārbauda: Reirs par atbalstu inflācijas dēļ, baumas par ukraiņu zagļiem, Covid-19 sertifikātu noteikumi ukraiņu pedagogiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vai taisnība finanšu ministram Jānim Reiram, ka, augot inflācijai, citas Eiropas valstis sniedz tikai mērķētu atbalstu noteiktām sabiedrības grupām? Un kādi aizvadītajā nedēļā bija izplatītākie mīti sociālajos medijos par karu Ukrainā?

Pagājušonedēļ raidījumā "Krustpunktā" žurnālisti jautāja finanšu ministram Jānim Reiram no "Jaunās Vienotības", kā valsts palīdzēs cilvēkiem tikt galā ar augošo degvielas cenu kāpumu un inflāciju kopumā. Reirs sacīja, ka uzņēmumiem paredzētas kredītgarantijas un iespēja atlikt nodokļu samaksu, savukārt no iedzīvotājiem paredzēts atbalstīt tikai tos, kas cieš visvairāk.

00:00 / 07:49
Lejuplādēt

Cik patiesa ir Reira versija par atbalstu dzīves dārdzības mazināšanai?

Raidījuma vadītāja Māra Jansone jautāja, kādām iedzīvotāju grupām varētu palīdzēt. Teiksim, vidusmēra ģimene ar ienākumiem, kas varbūt ir zem vidējā. Tad tās ir iedzīvotāju grupas, kas var cerētu uz kaut kādu atbalstu?

Reirs atbildēja, ka runa ir tikai par maznodrošinātajiem. Viņš skaidroja, ka lielāki līdzekļi būs nepieciešami ārējās un iekšējās drošības stiprināšanai, jāpalielina algas mediķiem un pedagogiem, tāpēc visiem palīdzēt nevarot. Ministrs minēja vēl kādu argumentu.

“Neviena valsts Eiropā, pasaulē, demokrātiska valsts nav spējīga reaģēt ar finanšu atbalstiem no valsts visai sabiedrībai. Tas praktiski nav iespējams.”

Pēc brīža Reirs citas valstis kā paraugu uzsvēra vēlreiz:

"Bet praktiski nav piemēru valstīm, bagātām valstīm, kur palīdz visaptveroši, tas nav iespējams. Nu tur ir variācijas ar nodokļiem … bet es labāk došu vārdu kolēģiem. Nu nav variācijas ar nodokļiem, nu nav."

Taču ministram nav taisnība.

Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu, arī Latvija, pirms vairākiem mēnešiem ieviesa dažādus atbalsta pasākumus saistībā ar strauji augošajām gāzes un elektroenerģijas cenām. Jau tad vairākas valstis līdz ar mērķētiem pabalstiem mazturīgākajiem samazināja nodokļus.

Aizvadītajās nedēļās, reaģējot uz straujo degvielas cenu kāpumu, daudzviet atbalsta pasākumi pagarināti un papildināti ar jauniem. Tostarp samazinātas degvielas cenas, tā bremzējot arī inflāciju kopumā.

Piemēram, Vācija marta beigās izlēma uz trim mēnešiem samazināt nodokli degvielai un piešķirt iedzīvotājiem vienreizēju 300 eiro pabalstu. Līdz ar citu atbalsta pasākumu ieviešanu degvielas nodokļus nupat samazinājusi arī Itālija, Spānija, Īrija, Beļģija, Nīderlande un Zviedrija. Austrija no aprīļa samazina nodokļus gāzei un elektrībai.

Savukārt Polija jau janvāra beigās ne tikai samazināja PVN dabasgāzei, degvielai, elektrībai, bet vispār to atcēla ikdienas pārtikas produktiem un augu mēslojumam. Šis lēmums ir spēkā līdz jūlija beigām.

Jāpiebilst, ka Poliju kā piemēru Reiram "Krustpunktā" minēja arī kāds klausītājs.

"Polijā pārtikai noteica 0% PVN. Kāpēc mums valsts kara laikā vēlas noslaukt tautiešus?"

Reirs iebilda pret vārda “noslaukt” lietošanu un atkārtoja, ka valstij nepieciešams vairāk naudas aizsardzībai un citām jomām, par kurām vienojušās valdības partijas.

Tātad valdība rēķinās ar lielākiem izdevumiem un ar nodokļu samazināšanu inflācijas kāpumu piebremzēt neplāno. Taču Reiram nav taisnība, ka citur dara tāpat. Ir rinda Eiropas valstu, kurās ieviesti visaptveroši atbalsta pasākumi, tajā skaitā nodokļu samazinājums degvielai.

Izplata baumas par ukraiņu saistību ar zādzībām

Joprojām izplatās Ukrainas bēgļus nomelnojošas baumas. Aizvadītajā nedēļā interneta platformās no dažādiem avotiem parādījās ziņas par aizdomīgām automašīnām ar Ukrainas numura zīmēm. Tās esot redzētas privātmāju rajonos Pierīgā. Aptuveni 2000 cilvēku dalījās ar "Facebook" ierakstu, kam pievienoti pelēku auto foto.

“Jūrmalā, Imantā ir manītas šādas automašīnas ar Ukrainas numuriem. Izkāpj no mašīnas, mašīna brauc tālāk. Skatās, kurās mājās nav gaismas, kur nav aizvērti vārti vai arī ir auto bez signalizācijas. Ielien, zog visu, ko izdodas. Kauguros jau ielīda divās mājās un tāpat apzagtas četras automašīnas.”

Taču gan Jūrmalas pašvaldības policija, gan Valsts policija mums apliecināja, ka to rīcībā nav ziņu par šādām zādzībām. Valsts policija tikai saņēmusi zvanus par aizdomīgām automašīnām. Jūrmalā arī nav pieaudzis zādzību skaits, Valsts policija arī nav reģistrējusi gadījumus, kad Ukrainas bēgļi tur vai jebkur citur būtu apzaguši mājas vai automašīnas. Neesot arī tiesa, ka uz kādu izsaukumu Jūrmalā policija būtu atteikusies braukt.

Tātad ar bēgļiem saistītās baumas tāpat kā iepriekš ir bez jebkādiem pierādījumiem.

Vai ukraiņu skolotāji var strādāt Latvijas skolās bez Covid-19 sertifikāta?

Savukārt kādā zināmā dezinformācijas kanālā strauji populārs kļuvis video, kurā stāsta – savus skolotājus atlaižam, lai varētu pieņemt darbā ukraiņus, turklāt neprasot vakcinācijas sertifikātu.

"Es esmu pret karu. Runāšu taviem vārdiem. Pret karu, vardarbību kā tādu. Un karš ir nekavējoties jāizbeidz. Absolūti pret to visu. Bet, lūdzu, nelieciet man tagad pirmām kārtām rūpēties par ukraiņiem, kuriem tagad piedāvā, starp citu, vakances. Pedagogu vakances bez sertifikāta līdz trīsdesmit pirmajam. Mūs atlaiž, jo nav sertifikāts, viņus pieņem bez sertifikāta. Lūk, kur epidemioloģiskā drošā vide. Mēs tagad saprotam, par ko vispār ir runa. Tas pilnīgi nav saistīts ar veselību!"

Jautājām Izglītības ministrijai, vai tiešām ukraiņiem, ko pieņem darbā skolās, Covid-19 vakcinācijas sertifikātus neprasa? Tā nav taisnība. Sertifikāts nepieciešams arī viņiem. Ministrijā informē, ka pašlaik Latvijas izglītības iestādēs strādā 40 Ukrainas bēgļi. 25 ir pedagogi, bet 15 – pedagogu palīgi.

Jāpiebilst, ka arī Ukrainā visiem izglītībā strādājošajiem vakcinācija bija obligāta. Tos, kas potēties nevēlējās, no darba atlaida. Šādu lēmumu Ukraina pieņēma pagājušā gada oktobrī.

Novembra vidū Ukrainas Izglītības ministrija ziņoja, ka vakcinēties atteikušies 5,7% visās izglītības pakāpēs strādājošo.

Tātad baumām, ka vietējo skolotāju vietas aizpilda ar nevakcinētiem ukraiņu pedagogiem, nav nekāda pamata.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti