«Re:Check»: Kāpēc Elksniņš Baltkrieviju sauc par demokrātiskāku nekā Latvija?

Daugavpils domes deputāts un partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Elksniņš sniedzis interviju portālā "Spektr". Tas raksta krievu valodā un lielākoties atspoguļo procesus Krievijā. Žurnāliste jautā par viņa attieksmi pret Baltkrievijā notiekošo.

“Re:Check” pēta: Feldšere Marina, pustukšās slimnīcas un Elksniņš par demokrātisko BaltkrievijuEvita Puriņa, Sabīne Bērziņa, Annija Petrova

Elksniņš atbildēja: “Diezgan sarežģīts jautājums, jo sistēma pati par sevi tur ir daudz demokrātiskāka nekā Latvijā. Baltkrievijā cilvēkiem ir tiesības ievēlēt valsts prezidentu, piedaloties tiešās vēlēšanās. Latvijā nav iespējas ievēlēt prezidentu ar iedzīvotāju balsīm.”

Elksniņš gan piebilda, ka liela daļa sabiedrības norāda uz viltotiem prezidenta vēlēšanu rezultātiem un sistēma, lai gan “principā demokrātiska”, esot izmantota savtīgās interesēs.

“Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta “Re:Check” veidotāji skaidroja, vai prezidenta ievēlēšana tiešās vēlēšanās padara sistēmu demokrātiskāku.

Komentēja politoloģe Iveta Kažoka: “Daudz labāki kritēriji ir godīgu vēlēšanu klātbūtne, kas ļauj pilsoņiem, ja viņi to vēlas, nomainīt varu, vispārējā tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošana, kā arī cilvēku ticība tam, ka nepieciešamības gadījumā viņi var ietekmēt valstī pieņemtos lēmumus.”

Kažoka skaidroja, ka prezidenta ievēlēšanas forma un dažādu balsojumu biežums automātiski nenozīmē lielāku vai mazāku demokrātiju. To pierāda daudzu valstu piemēri. Baltkrievijā nav vārda un pulcēšanās brīvības, tur notiek sistemātiski cilvēktiesību pārkāpumi. Piemēram, žurnāla “The Economist” analītiķu grupas ikgadējā demokrātijas indeksā Baltkrieviju nemainīgi ierindota starp pasaules autoritārajiem režīmiem. Pērn 141. vietā no 167 valstīm.

Elksniņš intervijā arī izteicies par Baltkrievijas varas attieksmi pret protestu dalībniekiem. Lai gan tiekot lietots nepamatots spēks, viņš salīdzināja to ar pieredzēto Latvijā: "Ja atceramies, pieņemsim, Lietussargu revolūciju, es neteiktu, ka tās metodes, ko izmantoja pie mums Latvijā, kad sodīja cilvēkus, kas piedalījās protesta akcijās, kaut kādā mērā atšķiras no tā, kas notiek Baltkrievijas teritorijā."

Visticamāk, Elksniņš jauc notikumus. Lietussargu revolūcija bija miermīlīgas protesta akcijas 2007. gada rudenī pēc tam, kad toreizējais premjers Aigars Kalvītis nolēma atstādināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutovu. Dalībniekus neaizturēja un nesodīja.

Citādi bija nepilnu pusotru gadu vēlāk 2009. gada 13. janvārī. Toreiz ekonomiskās krīzes pilnbriedā protestētāji demolēja Vecrīgu. Saeimas logos un uz policistu galvām meta bruģakmeņus, izsita veikalu skatlogus, gāza un ārdīja automašīnas. Par piedalīšanos masu nekārtībās apsūdzēja 68 cilvēkus. Taču absolūti lielākā daļa tika sodīta ar piespiedu darbu, nosacītu cietumsodu vai naudas sodu. Nav ziņu par apzināti vardarbīgu attieksmi pret sodītajiem.

Savukārt Baltkrievijā jau ceturto mēnesi pret vēlēšanu rezultātu viltošanu protestē mierīgās demonstrācijās. Neraugoties uz to, varas iestādes aizturējušas jau vairāk nekā 30 tūkstošus cilvēku, saņemts tūkstošiem sūdzību par spīdzināšanu un necilvēcīgu izturēšanos apcietinājumā. Vairāki demonstranti nogalināti. Lai apklusinātu protestētājus, iestādes sākušas no viņu ģimenēm izņemt bērnus un to pat neslēpj.

Tātad nav nekāda pamata salīdzināt ne protesta akciju norisi, ne valsts varas iestāžu reakciju abās valstīs.

Pēc aicinājuma skaidrot savus izteikumus atbilde no Elksniņa netika saņemta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt