«Re:Baltica»: Cietumos joprojām valda padomju laiki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Cietumi ir pilni ar cilvēkiem, kurus no cietumiem nevajadzētu izlaist, bet vēl vairāk ir to, kuri ar nelielu palīdzību varētu mainīties – tā saka Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re: Baltica” jaunākā pētījuma - Igaunijas stāsta varonis, kāds notiesātais. Ar šo pētījumu, pie kura nu noslēdzies darbs - un pirmais raksts šodien lasāms žurnālā "Ir" -, „Re: Baltica” vēlējās, lai sabiedrība apzinās, ka teju 5000 cilvēki Latvijāatrodas cietumos, un centās parādīt, kāda ir situācija ieslodzījuma vietās trīs Baltijas valstīs.

Pētījumu finansēja Zviedrijas uzņēmēju dibināts fonds „Sigrid Rausing Trust,” kas cīnās par cilvēktiesībām pasaulē, un pētījumu sērijas autori ir Miks Salu no Igaunijas, Mantas Dubauskas no Lietuvas un Inga Spriņģe (kura šobrīd atrodas ārzemēs) no Latvijas.

Pētījumu par situāciju cietumos Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re: Baltica” sāka, uzzinājis, ka Baltijas valstīs ir lielākais ieslodzīto skaits Eiropas Savienībā (ES). Kāpēc tas tā ir, vēlējās noskaidrot pētnieki.

Padomju Savienības principi un Arta stāsts

„Re: Baltica” redaktore Sanita Jemberga atzīst, ka rezultāti bijuši pārsteidzoši. „Un rezultāti mums pašiem bija savā ziņā šokējoši. Jo mēs kā sabiedrība uzskatām, ka mēs lemjam bargus sodus, ieliekam šos cilvēkus cietumā un par viņiem aizmirstam. Bet cietumā darbojas vairāk nevis pāraudzināšana, bet "kriminālā akadēmija", viņi iemācās kļūt par noziedzniekiem, ja viņi to nav pratuši pirms tam. Un 51% no ieslodzītajiem divu gadu laikā atkārtoti izdara noziegumu,” norādīja Jemberga.

Līdz ar to sabiedrība maldīgi domā, ka ir drošībā, un maksā gana lielu naudu, lai notiesātie atrastos cietumos, taču viņi nelabojas un atgriežas kamerās, pastrādājuši vēl smagākus noziegumus. Šajā „Re:Baltica” pētījumu sērijā ir trīs pētījumi. Pirmais - kāpēc cietumos joprojām valda Padomju Savienība.

Proti, nekas nav mainījies tādu kastu ziņā, kur ir „blatniji,” kur ir ”mužiki,” kur ir zemākā kasta, kur ir pašiem savi likumi, kurus nenosaka cietumu administrācija, bet nosaka paši ieslodzītie un viņu statuss,” saka Jemberga.

„Protams, kapitālisms ir ienesis zināmas izmaiņas arī tajā, un mūsu pētījumā ir minēts cilvēks Jēkabpils cietumā, kurš nokļuva augstākajā kastā, jo viņš ielika cietumam jaunus logus. Bet jautājums, protams, ir, kas notiek ar visiem pārējiem,” norāda žurnāliste.

Šī pētījuma varonis ir 27 gadus vecais Artis, kura stāsts uzskatāmi rāda, kas cietumu un sodīšanas sistēmā ir greizi, saka Jemberga no „Re:Baltica”. Arta stāstā viss sākās ar košļājamo gumiju un cigarešu tirgošanu skolā, jo ģimenei nebija naudas. Tad Artis sāka zagt no mašīnām benzīnu un nonāca tā dēvētajā kolonijā.

Iznākot no kolonijas, iestājās juristos, vēlējās kļūt par cienījamu sabiedrības locekli. Nepabeidza. Sadzīves strīdā ar māsu izsauca policiju, beidzās ar tiesu par huligānismu, viņam piesprieda nosacītu sodu, bet tā kā Artis neatnāca uz sprieduma pasludināšanu, viņam nosacīto sodu nomainīja ar reālu sodu,” par Arta dzīvi stāsta Jemberga.

„Šis puisis nonāca cietumā par huligānismu. Iznākot no cietuma, šis puisis sāka strādāt veikalā, kur notika zādzība pēc kāda laika, un bez izmeklēšanas īpašnieks viņu atlaida par uzticības zaudēšanu. Jo tā ir mūsu attieksme – ja jau vienreiz zaga, gan jau nozags otrreiz. Un finālā puisis, pēc zināma laika pavadīšanas depresīvā stāvoklī, aizbrauca pie paziņas, piedzērās un noslepkavoja paziņu,” stāstu par Arti noslēdz Jemberga.

Žurnāliste norāda, ka šis cilvēks mēģināja laboties vairākas reizes, bet te jautājums ir par to, kā soda. Pēc „Re:Baltica” izpētītā, Latvijā sodām ar vidēji pieciem līdz desmit gadiem cietumā, kamēr ES - ar vienu līdz trim gadiem, un tur sodam klāt nāk resocializācijas darbs un palīdzība cietumā. Latvijā valdības noteikumi paredz vienu psihologu uz 75 notiesātajiem, taču reālajā dzīvē ir viens uz 225. Turklāt Spīdzināšanas novēršanas komisija pērn par Latviju bija gatava rakstīt speciālu paziņojumu par pienācīgu vardarbības neizmeklēšanu Latvijas cietumos.

Mudina celt jaunus cietumos ar mazākām kamerām

Otrs pētījums ir par to, ko iespējams mainīt ar konkrētu metodi – elektronisko uzraudzību jeb elektroniskajām aprocēm, kas jau ieviestas Igaunijā un kuras drīzumā būs arī Latvijā. To analizēja igauņu pētnieks Miks Salu.

„Jo Igaunija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ieslodzīto skaits ievērojami samazinās. Viņi to skaidro ar vispirms jau saviem trim jaunajiem cietumiem, kur ir citi apstākļi, kur nav 20 cilvēki vienā telpā, bet viens vai divi; un otrs – dažādi pārbaudes sodu veidi, piemēram, elektroniskā uzraudzība, kur tev apliek ap kāju tādu kā pulksteņa siksniņu un raidītājs fiksē, kur tu atrodies,” norāda Jemberga.

„Trešais raksts ir par vēl vienu noklusēto problēmu – kas notiek ar cilvēku, kad viņš iznāk no cietuma. Bieži vien viņam nav nekā daudz vairāk, kā tikai drēbes, kas viņam ir mugurā, darbā neviens īsti neraujas viņu pieņemt, un šis stāsts ir no Lietuvas,” stāsta žurnāliste Jemberga.

Te jāteic, ka no Baltijas valstīm visvairāk ieslodzīto ir tieši Lietuvā.

Taču - ko darīt Baltijas valstīm? „Re:Baltica” secina - Igaunijas pieredze vēsta, ka atbalstāmi ir jauni cietumi ar mazākām kamerām, vairāk speciālistu, kas palīdz cilvēkiem, kas atrodas cietumā un kuri iznāk no cietuma.

Arī domnīcas „Providus” pētniece Ilona Kronberga piekrīt, ka jauna cietumu ēka, proti, plānotais cietums Liepājā, varētu mainīt daudz ko. Jo vecie Latvijas cietumi bija celti pavisam citiem mērķiem – komunistiskās ideoloģijas laikā sodu izpilde bija vērsta uz lielu kolektīvu veidošanu ieslodzīto vidū – daudz cietumnieku kopā dzīvoja, kopā strādāja. Tagad resocializēt, proti, individuāli strādāt ar ieslodzīto, vecajās telpās ir grūti, stāsta Kronberga.

"Re:Baltica" pētījuma raksti būs lasāmi portālā Tvnet, žurnālā "Ir", iespējams, arī „MK-Latvija” un medijos Lietuvā un Igaunijā. Savukārt dokumentālā filma par pašnāvībām cietumos, ko vasarā rādīja TV3, būs brīvi pieejama mājas lapā „rebaltica.lv”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti