Aktuāli

Sūdzības apdraud Mežaparka estrādes pārbūves pabeigšanu līdz 2018.gada Dziesmu svētkiem

Aktuāli

Kultūras ministre Dace Melbārde par pasākumu ''Skolas soma''

Re: Baltica pētniece Sanita Jemberga par pedagogu atalgojuma pētījumu

«Re: Baltica»: Skolotājiem lielākā alga Mārupē, mazākā – Raunas novadā

Lielākā vidējā alga skolotājiem ir Mārupes, Olaines un Ādažu novados, kur skolotāji saņem ap 1000 eiro mēnesī. Vismazāk  saņem Raunas, Aglonas un Durbes novados – ap 500 eiro mēnesī. Savukārt dāsnākās pašvaldības piemaksas skolotāju algām ir Mārupes un Ropažu novados, kamēr sestā daļa pašvaldību nepiemaksā neko, noskaidrojis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re: Baltica" savā jaunākajā pētījumā.

Lielākās algas panāk ar optimizāciju un piemaksām

Novados ar lielākajām skolotāju algām tās panāktas divos veidos: vai nu optimizējot skolu tīklu, kā, piemēram, Olainē un Ādažos, kur skolas ir pirmajā trijniekā viena skolotāja apmācāmo skaita ziņā, vai arī ar pašvaldības piemaksām, kas lielākās ir Pierīgas novados. 

Skolas ar vislabāk apmaksāto mācībspēku ir Mārupē (vidēji 1121,09 eiro mēnesī), Olainē (1013,51 eiro) un Ādažos (987,50 eiro). Savukārt vissliktāk ar skolotāju atalgojumu klājas Raunas novadā (508,28 eiro), Aglonas novadā (508,89 eiro) un Durbes novadā (533,41 eiro).

Noskaidrojies, ka pēc septembrī ieviestās pedagogu algu reformas 11 no 119 novadiem un lielajām pilsētām skolotāju atalgojums ir samazinājies, savukārt vēl sešos pamazinājums vai palielinājums ir bijis nenozīmīgs.

Pārējie novadi kopumā ir ieguvēji, secina "Re: Baltica".

Sestā daļa novadu skolotājiem nepiemaksā neko

Mārupē, kur ir Latvijā augstākās skolotāju algas, pašvaldība procentuāli piemaksā gandrīz 18% no pedagogu algām, kam seko Ropaži ar 16% un Pārgaujas novads ar 13%.

Savukārt 21 pašvaldība skolotājiem nepiemaksā neko.

Jemberga: Tukšās skolas bieži dara pāri arī skolotājiem

"Kad mēs runājam par to, cik daudz mums ir skolu un skolotāju - kas ir ļoti sāpīgs temats emocionāli - mēs esam runājuši, ka mazās skolas, tukšās skolas ļoti bieži dara pāri skolēnam, jo viņi atpaliek par gadu zināšanās no pilsētas vienaudžiem," Latvijas Radio teica "Re:Baltica" pētniece Sanita Jemberga. 

"Pēc šīs kartes mēs redzam, ka tas arī dara pāri skolotājam. Jo ir skaidri redzama korelācija - jo mazāk skolu novadā un jo mazāk skolēnu, jo mazāka ir skolotāja alga," teica Jemberga.

 Ministrs: Izšķirošais ir skolu tīkls, ne vietvaru piemaksas

Žurnālisti arī secinājuši, ka Rīga nav starp pašvaldībām, kurās būtu augstākais skolotāju atalgojums. Tam piekrīt arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), kurš Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka pašvaldībā ir nopietni jāstrādā pie skolu tīkla sakārtošanas, īpaši attiecībā uz vidusskolām.

Taču ministrs nepiekrita secinājumam par pašvaldību piemaksas lielo ietekmi uz skolotāju algu lielumu. Izšķirošais faktors tomēr esot tas, vai pašvaldībā skolu tīkls ir sakārtots.

Skolotāju algu reforma vēl neesot pabeigta, un pašlaik saskaņošanas procesā ir skolotāju algu tālākais aprēķins. Ja izdosies skolu tīklu racionāli pārveidot un atvēlētā proporcionālais apjoms izglītības sistēmai no valsts budžeta nemazināsies, tad 2020.gadā skolotāju algas varētu būt tuvu tūkstoš eiro, solīja ministrs.

 

LIZDA: Jaunajā modelī vēl daudz nepilnību

Tikmēr skarbāku kritiku par skolotāju atalgojuma reformu pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, kura norāda uz virkni nepilnību jaunajā sistēmā. Piemēram, būtisku algu kritumu piedzīvotu pedagogi Pierīgā, ja pašvaldības nebūtu pašas atvēlējušas papildu līdzekļus.

Pēc reformas lai gan alga ir pieaugusi, tomēr pieauga arī darba apjoms pirmsskolu skolotājiem, norāda Vanaga. Tāpat situācija pasliktinājusies visiem skolotājiem, kuriem iepriekš bijušas piemaksas par kvalitātes pakāpēm.

Savukārt attiecībā uz mazajām skolām, LIZDA vadītāja uzsver, ka nevar pieņemt lēmumu par izglītības iestādes slēgšanu tikai balstoties uz finansiālo aprēķinu. Jāņem arī kvalitātes rādītāji konkrētajā skolā, arī ceļš, kā izvest bērnus no vienas uz citu pašvaldību. Turklāt esot jāskatās arī reģiona attīstība, pauž pedagogu arodbiedrības vadītāja.

Ziņots, ka skolotāju atalgojuma reforma valdībā apstiprināta pērn jūlijā, un algas palielināšana iecerēta pakāpeniski. No 2016.gada 1.septembra minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielināja no 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus pārskatīja skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.  

Pirmie aprēķini pēc jaunā modeļa ieviešanas liecināja, ka atalgojuma likme pieaugusi vidēji 558 jeb 72% Latvijas izglītības iestāžu. Tas gan nenozīmē, ka 72% izglītības iestāžu visiem skolotājiem būtu algas pieaugums. Kādam var būt liels pieaugums, bet citam arī samazinājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti