Rīgā ar velosipēdu ikdienā pārvietojas apmēram 8% iedzīvotāju. Lai gan līdz Skandināvijas standartiem vēl ir krietni kur augt, jau tagad gan gājēji, gan riteņbraucēji spiesti secināt, ka miermīlīgi sadalīt ietves kļuvis grūti.
Pārgalvīgi velobraucēji
Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka velobraucēji drīkst braukt pa ietvi, netraucējot gājējiem. Tomēr ikdienā daudziem nācis uz ietves piedzīvot krietnu izbīli, lielā ātrumā garām braucošu velosipēdistu dēļ vai ar kādu neiecietīgu braucēju pat saskrieties.
„Lattelecom” priekšnieks Juris Gulbis ir viens no pēdējā laika redzamākajiem ietvju velobraukšanas kritiķiem. Viņa rosinājums aizliegt riteņus uz gājēju ietvēm nesen izraisīja īstu vētru sociālajā tīklā „Twitter”. Publika strauji sadalījās Gulbja kritiķos un piekritējos par velobraucēju visatļautību, un diskusijā iesaistījās arī daudz sabiedrībā pazīstamu cilvēku.
Pats Gulbis par asajām diskusijām ir gandarīts. „Tā diskusija tviterī parādīja, ka tādu gadījumu ir milzumdaudz, tie nenonāk tiesībsargājošo institūciju redzeslokā, jo it kā ir sīkumi. Bet, manuprāt, šāda agresīva un cilvēkiem nedraudzīga vide nevienam nav vajadzīga.”
Gulbis stāsta, ka nupat Rīgas centrā viņam uzbraucis kāds velosipēdists, kurš nevis atvainojies, bet vēl mēģinājis izkauties. Riteņbraucēji vairākkārt uzskrējuši arī viņa bērniem. Gulbis cer, ka plašās diskusijas, kas sekoja viņa tvitera ierakstam, liks sasparoties arī atbildīgajām institūcijām.
„Esošā situācija ir tāda, ka ir milzīgs daudzums pārgalvīgu velobraucēju, kas apzināti neievēro satiksmes noteikumus, ar to lielās sociālajos tīklos un uzskata to par savu pašapziņas celšanas veidu. Manuprāt, tas ir nepieņemami. Tieši tāpat kā ir nepieņemami parkoties invalīdu stāvvietās. Ar zināmu sabiedrības spiedienu tas ir izskausts, un tagad es aicinātu sabiedrību pievērsties šai problēmai, ka daudzi riteņbraucēji uz ietvēm uzvedas bezatbildīgi.” Gulbis gan piekrīt, ka, pirms aizliegt riteņbraucējus uz ietvēm, Rīgas domei ar pilsētplānotājiem jādomā, kā Rīgā attīstīt velojoslas.
Tuvāks autobraucējam nekā gājējam
Līdzīgi domā arī Rīgas ielās sastaptie gājēji, lai gan viedokļi par velobraucēju uzvedību uz ietvēm atšķiras. Latvijas Radio uzrunātie velobraucēji lielākoties ir pārliecināti, ka agresīvie braucēji ir izņēmums, tāpēc nevajadzētu visus mest pār vienu kārti. Arī gājēji neesot bez vainas – nereti ignorē veloceliņus, apzināti nelaiž garām uz ietves.
„Es Londonā strādāju par velokurjeru un daudz laika pavadu uz riteņa. Tur gan ir vairāk mašīnu, bet vairāk ciena riteņbraucējus. Londonā nedrīkst ar velosipēdu braukt pa ietvi, par to var uzlikt sodu. Man liekas, ka tas ir labs likums, bet Rīgā tas diez vai strādātu. Te ir pārāk šauras ielas – uzbūvējot veloceliņu, vairs nebūtu vietas mašīnām,” stāsta Dmitrijs. Arī eksperti ir vienisprātis, ka ideālā variantā Rīgai būtu jāseko Londonas piemēram un riteņiem uz ietvēm nevajadzētu būt vispār, jo pilsētā velosipēds pēc sava ātruma ir daudz tuvāks autobraucējam nekā gājējam.
Tomēr šogad pavasarī trīs Rīgas ielās iekārtotās rekomendējošās velo joslas ar knapi pamanāmu tumšzilu marķējumu uz pelēka asfalta vairums vērtē kā izgāšanos. Viņu vidū ir arī Rīgas Velo nedēļas iniciators Toms Ērenpreiss. Toms ir aktīvs riteņbraucējs un brauc arī pa ietvēm, lai gan uzreiz atgādina – gājējiem tomēr ir priekšroka.
Sasniegta kritiskā robeža
Spraigās diskusijas sociālajos tīklos par riteņbraucēju un gājēju attiecībām, viņaprāt, liecina, ka galvaspilsētas spēja uzņemt velobraucējus ir teju izsmelta un beidzot daudz nopietnāk jāķeras pie riteņiem draudzīgas Rīgas attīstīšanas. Augšanas iespējas gan būtu arī daudziem riteņbraucējiem. „Padomju laikā daudziem nebija automašīnu, un kāda bija braukšanas kultūra 90.gadu sākumā, tā ir līdzīgi šobrīd ar riteņbraucējiem. Viņi vēl ir ļoti „klamzīgi”, tā kā pubertāti sasniedzis bērns, kas jau ir izaudzis, bet vēl neprot ar savu ķermeni rīkoties. Tāpat ir ar riteņbraucējiem. Tāpēc būtu jāveic kāda kampaņa, kā tu brauc ar riteni,” skaidro Toms.
Ērenpreiss vērtē, ka ir daudz vieglu un nedārgu risinājumu, kā atvieglot riteņbraucēju dzīvi pilsētā, piemēram, ļaut braukt pa sabiedriskā transporta joslām. Būtu arī vairākas citas tūlīt darāmas lietas: „Ļoti svarīgi ir, lai veloceliņus savienotu kopā, lai tu zini, ka droši varēsi tikt no Pārdaugavas līdz Mežaparkam. Man liekas, ka nebūtu nemaz tik dārgi [Rīgas domes] Satiksmes departamentā iecelt kādu atbildīgo tieši par velo satiksmi.”
Velo nebija prioritāte
Rīgas dome, šķiet, beidzot šos padomus ir sākusi uzklausīt. Pilsētas galva Nils Ušakovs (SC) pēdējā laikā veltījis daudz uzmanības komunikācijai par velo infrastruktūras uzlabošanu un tās attīstību uzticējis kādam riteņbraucēju aprindās labi zināmam pilsētplānotājam Tomam Kokinam.
„Ja vēl pirms diviem gadiem mēs bijām kaut kādi trakie entuziasti, kas bombardē departamentus ar vēstulēm un rīko nelegālas veloceliņu zīmēšanas, tad tagad sāk saprast, ka mēs nemaz neesam tādi anarhisti un varam likt galdā konstruktīvus priekšlikumus, kā risināt lietas,” saka Kokins. Rīgas domes uzrunātais pilsētplānotājs kopā ar domubiedriem jau vairākus gadus centies pārliecināt domniekus, ka velosipēdistiem draudzīgiem risinājumiem nav jābūt dārgiem un sarežģītiem.
Kokins secina, ka pašvaldībai velo vienkārši nav bijusi prioritāte: „To visu vajadzēja un varēja darīt jau daudz ātrāk. Dāņu transporta ministrija pirms 10 gadiem viesojās pie mums Rīgā, izstrādāja apjomīgu pētījumu, tika izdotas lielas naudas. Mēs visu laiku atsaucamies uz Rietumu pilsētām, ka tur ir tik labi, bet izrādās, ka mums jau visādās departamentu atvilktnēs stāv risinājumi, kurās ielās ierīkot velojoslas, ar kurām vietām sākt un kāpēc pilsētai tas ir svarīgi. Tāpēc būtu ne tikai jāreaģē uz pieaugošo velobraucēju skaitu, bet tas būtu pat jāstimulē.”
Plānos velo infrastruktūru
Tomēr nupat ledus ir sakustējies – Kokins Rīgas domē aicināts veidot īpašu darba grupu velo infrastruktūras attīstībai pilsētā. Arī pašvaldībā viņu piesaka kā galveno atbildīgo šai jomā. Kokina vadītā darba grupa apvienos par satiksmi un pilsētas plānošanu atbildīgās instances, ielu projektētājus un citus ekspertus.
Arhitekts jau iecerējis virkni izmaiņu un cer, ka pašvaldība tās spēs ieviest tuvākajā laikā: „Risinājumi īstenībā ir gaužām vienkārši un lielākoties arī nedārgi. Tās ir velojoslas uz brauktuves, un daudzos gadījumos pat nav jāveic kompleksa ielu rekonstrukcija, pietiek tikai ar marķējuma maiņu un autostāvvietu pārgrupēšanu. Piemēram, Elizabetes ielā diagonālo autostāvvietu vietā ieliekot paralēlo, būtu vieta gan divām joslām, gan skaistai velo joslai. Principā jau nākamajā pavasarī vajadzētu sākt plānveidīgi pārveidot Rīgas centra ielas.”
„Optimistiskajā scenārijā divu gadu laikā galvenās maģistrāles, galvenie maršruti un galapunkti būtu savienoti savā starpā ar velojoslām,” prognozē Kokins.
Līdz tam gan vēl jāveic krietns birokrātiskais darbs pie normatīvu izmaiņām, lai velojoslas varētu ieviest praksē. Arī Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) apliecina, ka ir gatavi sadarboties. „Protams, mēs nāksim kopā ar atbildīgajām institūcijām – Rīgas domes Satiksmes departamentu un "Latvijas Valsts ceļiem" – un skatīsimies, ko darīt, lai satiksme būtu saprotamāka un apzīmējumi būtu saprotamāki,” saka CSDD pārstāve Ieva Bērziņa.
Arī CSDD uzskata, ka aizliegt velobraukšanu pa ietvēm Rīgā pašlaik nevar. Kamēr likumu izmaiņas vēl tikai top, aicina atcerēties satiksmes noteikumu pamatus – drošs ātrums un uz ietves priekšroka gājējiem.
Toma Kokina veidotā prezentāciju par velo infrastruktūru Rīgas centrā un iespējamiem risinājumiem.
