Viņš uzsvēra, ka nav plāna likvidēt 60% stāvvietu, taču stāstīja, ka tomēr ielas domātas braukšanai un dažas izmaiņas būs.
Rīgā pieaudzis riteņbraucēju skaits, pēdējos gados tas palielinājies pat piecas reizes, un kopējās tendences pasaulē ir pievērst uzmanību sabiedriskajam transportam un apvedceļu struktūrai.
Arī Rīgā veloinfrastruktūras attīstība ir viens no mērķiem, taču tas nenozīmē, ka plānots attīstīt tikai to, norādīja Andiņš. Viņš skaidroja, ka plānots attīstīt arī apvedceļu infrastruktūru un pilnveidot sabiedriskā transporta sistēmu.
Andiņš sacīja, ka daļu stāvvietu plānots pārcelts uz citām vietām, piemēram, no ielas vienas puses un otru. Plānots arī veloceliņš un Daugavgrīvu, uz Ziepniekkalnu, atsevišķi uzlabojumi centrā, piemēram, Barona ielā paredzēts atjaunot segumu no Elizabetes ielas līdz Brīvības ielai, kur tiks ierīkota arī velojosla.
Savukārt Jānis Beleckis, velokurjers ar 6 gadu stāžu, Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka izmaiņas var novest pie konfliktsituācijām starp autobraucējiem un riteņbraucējiem, tāpēc pirms izmaiņām būtu nepieciešamas plašas informatīvas kampaņas.
Transporta nozares eksperts Artūrs Caune savukārt norādīja, ka ieviest sezonālas velojoslas nebūtu labi, jo tad katru pavasari visiem būtu no jauna jāmācās lietot konkrētas ielas.
Rīgas domē tapusi Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.-2030.gadam, kurā apskatītas trīs pamattēmas - velo infrastruktūra, tās plānošana un vadība, kā arī sabiedrības izglītošana un velo popularizēšana. Koncepcijas mērķis ir veicināt velosipēdu izmantošanu gan lietišķiem braucieniem, gan atpūtas braucieniem.
