RD Nacionālās apvienības frakcijas vadītāja Baiba Broka saka, ka viņiem joprojām nav skaidrs, kas ir par pamatu tarifa celšanai no 0,50 latiem uz 0,84 latiem.
„Tā visa pamatā būtu jābūt informācijai, ekonomiskajiem aprēķiniem, kas tik ārkārtīgi ietekmējis pašizmaksas izmaiņas. Ne degvielas izmaksas, ne nodokļi, nekas par 70% šobrīd nav mainījies tīri makroekonomiskajā līmenī," norāda Broka.
Arī RD „Vienotības" frakcijas vadītāja Sarmīte Ēlerte trešdienas rītā norādīja, ka nav skaidrības par tik lielu cenas kāpumu.
Formāli sabiedriskā transporta tarifus apstiprina nevis visi RD deputāti kopā lemjot, bet gan īpaši izveidotā Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija. Arī tajā darbojas domes deputāti. Komisiju vada „Saskaņas centra" deputāts Vadims Faļkovs.
Faļkovs uzsver, ka noteicošais faktors ir prognozējamais pasažieru skaits, ko „Rīgas satiksme" aprēķina pati: „Komisijas locekļi var paņemt līdzi kalkulatorus un mēģināt visu šo lietu pārrēķināt, bet sanāks tie paši cipari. Jo noteikumi stingri nosaka pārvadātājam, kas ir ņemams vērā."
Oktobra sākumā, kad dome lēma par atlaižu piešķiršanu galvaspilsētā reģistrētajiem iedzīvotājiem, "Rīgas satiksmes" pārstāve Elīna Epalte-Drulle detalizēti skaidroja dažādus faktorus, kas veido tarifu. Tomēr pārliecināties par šo skaitļu izcelsmi un pamatotību sēdē nebija iespējams.
Rīgas Domes opozīcija ir nosūtījusi vēstules gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, gan Finanšu ministrijai ar lūgumu izvērtēt rīdziniekiem piešķirto atlaižu atbilstību likumam. Savukārt partija „Vienotība" vēlas pieņemt likuma grozījumus, kas liegtu dalīt pasažierus pēc viņu dzīvesvietas.
Kā ziņots, RD opozīcijai otrdienas vakarā sasauktajā domes ārkārtas sēdē neizdevās atcelt lēmumu par braukšanas maksas paaugstināšanu Rīgas sabiedriskajā transportā. Formālais iemesls atteikumam izskatīt šo jautājumu ir tas, ka biļešu cenu noteikšana sabiedriskajā transportā nav Rīgas Domes kompetencē.
Tagad koalīcijas partijas Saeimā apsver iespējamās likuma izmaiņas, lai aizliegtu pasažieru dalījumu pēc viņu reģistrētās dzīvesvietas. Tāpat Saeimā ir iesniegti arī 10 tūkstoši parakstu ar līdzīgu aicinājumu. Par šo parakstu tālāko virzību tuvākajās nedēļās būs jālemj Saeimas prezidijam.
RD lēmums ir apstrīdēts arī Satversmes tiesā, un tai līdz 19.novembrim ir jāizlemj, vai pieņemt šo pieteikumu izskatīšanai.
Tikmēr galvaspilsētas iedzīvotāji aktīvi piesakās Rīdzinieka kartei. Pašreiz ir saņemti jau 11 tūkstoši iesniegumu.
