Mērs skaidroja, ka pašvaldība vērsīsies tiesā saistībā ar bērnu skaitu uz vienu skolotāju, jo koeficienti Rīgai atšķiras no lauku skolām un citu pilsētu skolām.
Rīgas mērs pauda, ka šī situācija nozīmē, ka bērni, kuri mācās skolās Purvciemā, ir otrās šķiras bērni, salīdzinot ar jebkuru citu lielu pilsētu, un tas ir "paraugs un piemērs diskriminācijai".
Attiecīgais jautājums izrunāts arī ar arodbiedrību, taču tā saredz arī citus būtiskus jautājumus un redz iespēju vērsties Satversmes tiesā. Viņš piebilda, ka līdz tam brīdim juristi sagatavos visus attiecīgos dokumentus.
Savukārt LIZDA pārstāve Ligita Semjonova skaidroja, ka pašvaldības lēmums nav liels pārsteigums. Viņa arī pateicās pašvaldībai par atbalstu pirmsskolas izglītības iestādēm, norādot, ka pati tikšanās bija ļoti konstruktīva.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto un valdības akceptēto pedagogu algu modeli Rīgas dome, iespējams, apstrīdēs Satversmes tiesā, jo, pēc pašvaldības domām, tas diskriminē Rīgas skolotājus.
Pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem valdība 5.jūlijā apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kam, apstiprinot visu nepieciešamo dokumentu paketi, spēkā jāstājas 1.septembrī.
Pedagogu atalgojuma modelis kāpina minimālo atalgojuma likmi līdz 680 eiro esošo 420 eiro vietā. Ierobežotu līdzekļu dēļ šāds likmes apmērs netiks ieviests visās izglītības pakāpēs vienlaikus un vienādā apjomā.
No 1.septembra likme kāps vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības, kā arī pirmsskolas pedagogiem, tomēr minētajiem bērnudārza pedagogiem atalgojums sākotnēji kāps līdz 620 eiro, savukārt pēc gada - līdz 680 eiro. No nākamā gada 1.janvāra likme pieaugs arī profesionālās ievirzes pedagogiem. Atalgojums sāks augt arī augstskolu un koledžu pedagogiem, tomēr viņu atalgojumu plānots kāpināt trīs gadu laikā.
