Viņš atgādināja, ka komisija darbu sākusi šogad, tās uzdevums ir apzināt bīstamus un vidi degradējošus objektus, un pašlaik sarakstā ir jau aptuveni 350 objektu, no kuriem apkārtējiem bīstami ir 133 grausti.
Viņš arī norādīja, ka vairāk nekā puse graustu ir vēsturiskie pieminekļi vai atrodas vēsturiskajā centrā, tāpēc to sakārtošana ir apgrūtināta. Bet daži, piemēram, pieder kādai ārzonas kompānijai, kurai pašvaldība raksta „vēstules, kuras nesaņem neviens un nekad”.
No visiem apzinātajiem graustiem 2% pieder pašvaldībai, bet 3% - valstij, savukārt pārējie ir privātīpašums, un paaugstinātā nodokļa likme ir efektīvs līdzeklis, lai piespiestu īpašniekus sakārtot vai nojaukt graustus. Par ēkām īpašnieki maksā 1,5% no to kadastrālās vērtības, savukārt par graustiem jāmaksā 3% no ēkai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības.
Piemēram, par graustu Hospitāļu ielā 55 īpašnieki iepriekš maksāja aptuveni 30 eiro lielu nodokli, bet tagad – gandrīz 7000 eiro.
Kopš sāka piemērot paaugstināto likmi graustiem 2011.gadā, sakārtoti 16 īpašumi, 2012.gadā tādu bija jau 68, bet pērn sakārtoti vai nojaukti 86 grausti. Burovs prognozēja, ka šogad sakārtoto īpašumu būs vēl vairāk.
Tai pašā laikā viņš atzina, ka pilsētā vienmēr būs kāds grausts, to ietekmē arī ekonomiskā situācija – jo labāka situācija, jo mazāk graustu.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris arī piekrita, ka paaugstinātie nodokļi ir efektīvs līdzeklis, lai piespiestu īpašniekus sakārtot vai nojaukt graustus, bet, viņaprāt, pašvaldība varētu vairāk iesaistīties sarunās ar īpašniekiem, pārliecināt viņus, ka ēkai ir vēsturiskā vērtība, ka to nevajag nojaukt.
Kā pozitīvu piemēru viņš minēja ēku Rīgā, Lāčplēša ielā 7, kas ilgus gadus bija pamesta, bet inspekcijai sadarbībā ar pašvaldību izdevās pārliecināt īpašniekus „nesēdēt kā suņiem uz siena kaudzes”, bet to sakārtot.
