1991. gada barikāžu laika lielie mērķi ir sasniegti – Latvijas neatkarība un demokrātija. “Lai cik tā demokrātija ikdienā liktos nepievilcīga un ar kaut kādām novirzēm, bet šie mērķi ir sasniegti. Tāpēc bija vērts. Tāpēc Barikāžu laika mērķi ir dzīvi arī šodien,” sacīja Ražuks.
Viņš arī norādīja, ka bez toreizējām barikādēm Eiropas Savienības karte Baltijas valstu reģionā būtu citādāka: “Iedomājieties – ja nebūtu bijis barikāžu un komunista Rubika partija būtu nākusi atpakaļ pie varas, tad Padomju Savienība sabrūk… Un kur mēs esam? Eiropas Savienības karte Baltijas reģionā izskatītos savādāk. Un arī Igaunijā un Lietuva tik viegli netiktu iekšā Eiropas Savienībā un NATO.
Mēs labākajā gadījumā būtu tur, kur tagad ir ukraiņi, vai sliktākajā – kur baltkrievi, kas vēl arvien turpina cīņu par brīvību.”
Ražuks dalījās pārdomās par barikāžu aizstāvjiem: “Kāpēc tad mums izdevās? Kas bija tie priekšnoteikumi? Paskatīsimies – baltkrieviem neizdevās, Kazahstānā arī viss apstājies, tikko sākoties. Tāpēc nāk izpratne, ka mums bija tauta atmodas spārnota, gatava uz visu, gatava pašupurēties. Mums bija plāns, kā to darīt; visiem bija jāzina, kur iet, pie kādiem objektiem palikt. Un, protams, bija līderi, kas pildīja šo tautas gribu.”
