Rāznas ezers un Ežezers ir atpazīstamākie Rāznas Nacionālā parka simboli. Kopā ar tiem parka teritoriju veido visdažādākie biotopi vairāk nekā 59 000 hektāru platībā. Šogad vienīgā Latgales nacionālā parka desmitgadi sagaidot, dabas aizsardzības, tūrisma un citi speciālisti tikās Rēzeknē. Konferencē izceltas būtiskās dabas parka īpatnības un apsaimniekošanas noteikumi, kas nav tik strikti, kā citās aizsargājamās teritorijās.
"Lieguma zona nacionālajā parkā, kur stingrāki nosacījumi, ir ļoti nelieli, tie ir kādi trīs procenti un tur pārsvarā arī ir valsts zemes, tad būtībā, kas uz lielāko daļu pārējiem zemes īpašniekiem attiecas, tad tā ir dabai draudzīga saimniekošana," klāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.
Rāznas Nacionālā parka teritorijā ietilpst astoņi Rēzeknes, Dagdas un Ludzas novadu pagasti. Desmit gadu laikā parka teritorija sakopta un novērtēta starptautiskā līmenī. Pēc parka administrācijas likvidācijas gan trūkst ciešākas sadarbības starp pašvaldībām.
"Domāju, ka šī puse noteikti nav līdz galam izmantota (..). Varam teikt, ka tā teritorija joprojām ir ar lielāku attīstības potenciālu," sprieda Vidzemes Augstskolas docents, ģeogrāfijas doktors, pētnieks Andris Klepers.
"Dabas sargāšana, gan cilvēku mācīšana, gan iesaistīšana – tas ir tas, kas Latvijai ir vajadzīgs.
Mums ir vajadzīgi tie mazie centriņi, kas saka: "Mēs esam lieli, mēs varam un mēs darām"," domā hidrobiologs Andris Urtāns.
Tūrisms parka teritorijā attīstās strauji, apmeklētākajās vietās izveidota piemērota infrastruktūra, vietējie iedzīvotāji ceļ godā vēsturi un senos arodus. Pēc speciālistu domām, vēl ir kurp tiekties.
"Par nelielu punkta daļu tomēr Kurzeme apsteidz Latgali kopumā. Es teiktu – zinot arī latgaliešu raksturu, tas tad ir ļoti labs izaicinājums, jācenšas vairāk. Tai dabiskajai viesmīlībai, kas varbūt vēsturiski veidojusies kā ļoti izcila, viņai jāliek klāt tā profesionālā izpratne par pakalpojumu.
Slīterei ir jūra, Gaujai ir lielā Gaujas senleja, Ķemeriem ir purvs, tad šeit ir pakalni un ezeri," teica Klepers.
Konferences noslēgumā plašākai sabiedrībai prezentēta grāmata "Rāznas Nacionālajam parkam 10 gadu". Tās autore ir rakstniece un žurnāliste Anna Rancāne, kura kopā ar fotogrāfu Andri Eglīti gada laikā apkopoja stāstus par parka unikalitāti, vērtībām un vietējiem iedzīvotājiem, kas tās saglabā.
"Braukājām kopā ar Annu pie cilvēkiem. Viņa intervēja, es klusiņām no malas bildēju. Medīju viņus tieši tāpat kā medīju zvēriņus mežā. Protams, fantastika, cilvēki, vispār jau šajā pusē, negribas gan noniecināt citus Latvijas novadus, bet šajā pusē ir burvīgi cilvēki," atzina Eglītis.
Krāšņākās fotogrāfijas ar Rāznas Nacionālo parku apkopotas arī fotoizstādē "Krustpunktā - daba", kas ir projekta "Latvijas ilgtspējīgas dimensijas dabas vērtību saglabāšana" dāvana parkam svētkos.
