Dienas ziņas

Līgatnes dabas takā pārmaiņas

Dienas ziņas

Aicina palīdzēt bēgļiem ar īpašām vajadzībām

Rāznas ezera krastos veidojas ledus krāvumi

Rāznas ezera ledus krāvumi apdraud blakus esošo infrastruktūru; šogad plāno stiprināt daļu krasta

Ledus krāvumi dažādos Rāznas ezera krastos šobrīd sasnieguši aptuveni divu metru augstumu un vizuāli ir skaista dabas parādība, tomēr tā rada arī raizes, jo bojā ceļu infrastruktūru, tūrisma objektus, kā arī ēkas privātīpašumos. Tāpat postījumi skar ezera krastus, tādēļ jau šogad Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) iecerējusi īstenot projektu par erodēto krastu nostiprināšanu bīstamākajās zonās.

Vairākās vietās pie Rāznas ezera ledus izgājis no krastiem, pagaidām lielākie krāvumi ir Rāznas Nacionālā parka teritorijā tuvu ceļam, kas ved gar Lipušku ciemu. Tā ir neparasta dabas parādība, kuru veicina divi faktori. Viens no tiem – krasas gaisa temperatūras svārstības.

DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize pastāstīja: “Dienā saule silda ledu, ledus sāk kust, kļūst poraināks, veidojas plaisas, plaisiņas un izkusušais ūdens satek iekšā un naktī atkal ļoti strauji tas viss sasalst un izplešas un loģiski, ka ledum kaut kur jāpaliek. Tad ir vēl otrs veids, kad ledus kāpj ārā krastos tādā jau vēlā pavasarī. Tad, kad atkūst kādi līči, līcīši, krastu zonas.”

Reizēm šādi ledus krāvumi veidojas arī ezera vidū. Lai arī tie izskatās pārsteidzoši skaisti, dabas varenums rada būtiskus postījumus infrastruktūrai. Nav iespējams paredzēt, kādā virzienā un ar kādu spēku ledus kustēsies, un pēc tam jālabo laipas, jāatjauno ceļi, elektrības stabi un krastu zonas.

“Tiek izgāzti arī koki, tiek pacelta zeme, velēnas tiešām lielās platībās, šķūņi tiek arī mazliet bojāti, ēkas, būves, kas ir pietiekami tuvu ezeram,” atzīmēja Zeize. 

Lai turpmāk mazinātu ledus iešanas radītās sekas, DAP ar Eiropas Savienības projektu atbalstu stiprinās Rāznas erodētos krastus bīstamākajās zonās, tostarp arī Lipuškos. Vietējie iedzīvotāji atzina, ka ledus iziešana krastā vērojama gandrīz katru gadu, taču dažādās Rāznas apkārtnes vietās.

Kāds Rēzeknes novada iedzīvotājs norādīja: “Es šeit dzīvoju jau 76 gadus, ir bijis arī tā, ka ledus ir pāri visam ceļam. Tas nav ne pirmo ne pēdējo reizi, tā ka viss būs labi.”

Savukārt Lipušku ciema iedzīvotāja Leontīna sacīja: “Katru gadu nav, sen jau nebija bijis. (..) Vienu elektrības stabu nogāza. Garāmbraucēji apstājas, skatās un fotografē.”

Ledus Rāznas ezera krastā vietām sasniedz pat divu metru augstumu. DAP speciālisti uzsvēruši, ka līdzīgas dabas parādības var redzēt arī citos Latvijas lielākajos ezeros, Latgales gadījumā – arī pie Lubānas ezera. 

Gaisa temperatūras svārstību dēļ paredzams, ka ledus krāvumus krastos varēs vērot līdz marta beigām, piemēram, Rāznā ledus biezums aizvien ir aptuveni 30–40 centimetri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt