Raunas Staburagu un vēl četrus objektus rosina atzīt par dabas pieminekļiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi noteikumu grozījumus, kas tostarp paredz noteikt piecus jaunus dabas pieminekļus. Tie ir Raganu klintis, Staiceles dzelzs avoti, Jūrmalas Baltā kāpa, Inčukalna Velnala un Raunas Staburags, informē VARAM.

VARAM norāda, ka Latvijā kopš 2001. gada ir apzināti 178 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi. Sagatavotie grozījumi noteikumos par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem 

ne tikai precizēs jau esošo dabas pieminekļu robežas un administratīvo iedalījumu, bet arī noteiks piecus jaunus dabas pieminekļus, kurus VARAM aicina iekļaut brīvdienu ceļvežos.

Noteikumu projektā ietvertie jaunie dabas pieminekļi:

  1. Raganu klintis (Ape, 2,8 ha) – lielākais devona Amatas svītas smilšakmeņu atsegums Apes novadā. Samērā nelielajā teritorijā atrodas pieci avoti, ietverot četras nišas, kā arī vairākus pazemes ūdeņus, kuri nonāk zemes virskārtā.
  2. Staiceles dzelzs avoti (1,92 ha) – Salacas kreisā krasta nogāzes gravās esošie avoti ir bagāti ar dzelzs savienojumiem. Tiem nonākot virszemē, oksidēšanās rezultātā veidojas nogulsnes – okers. Unikālās un biezās okera nogulsnes (biezumā pārsniedz 1,5 m) bagātīgi piepilda avotu gravu.
  3. Jūrmalas Baltā kāpa (453 ha) – Augstākais un platākais mūsdienu kāpas atsegums Lielupes krastā, kas orientēts šķērsām kāpu valnim. Kāpas valnis ar to ietverošajām Litorīnas jūras priekškāpām un mazākām kāpām ir 4,5 km garš. Daļa no plānotā pieminekļa Jūrmalas pilsētas teritorijā jau patlaban ir noteikta kā vietējas nozīmes dabas piemineklis.
  4. Inčukalna Velnala (3,05 ha) – Latvijas mērogā nozīmīgs dabas objekts, kur atsedzas līdz 10 metrus augsti un 50 metrus gari Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi un ir izveidojusies ievērojama izmēra pazemes erozijas ala.
  5. Raunas Staburags (1,55 ha) – Nogāžu un piekājes tipa saldūdens kaļķiežu iegulas veidošanās vieta. Unikāls dabas veidojums. Pēc Staburaga appludināšanas vienīgā vieta Latvijā, kurai ir līdzīga veida kaļķiežu kraujas ar pāri plūstošiem avotiem. 

"[Noteikumu grozījumu] mērķis ir precizēt pieminekļu robežas un aktualizēt administratīvo iedalījumu, lai dabas pieminekļu robežas valstī atbilstu mūsdienu ģeotelpisko datu prasībām, jo spēkā esošās shēmas ir novecojušas un robežas noteiktas, pamatojoties uz pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu kartogrāfiskā materiāla.

Izstrādātais noteikumu projekts precizē 69 dabas pieminekļu robežas, 19 dabas pieminekļu nosaukumus,

kā arī nosaka piecus jaunus dabas pieminekļus, kas tādējādi ļaus sabiedrībai labāk iepazīt nacionālās dabas bagātības," skaidro VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti