Aptuveni 500 gadus seno plāksni pilsdrupu nostiprināšanas laikā atrada vēsturnieks, Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens. 16. gadsimta plāksne bijusi kurpju kastes lielumā un gana viegla, lai to varētu pārnest viens cilvēks.
“Ja tāds parasts cilvēks uzmestu aci plāksnei, principā tā ir parasta akmens plāksne. Bet man kā vēsturniekam, zinot to vērtību, šī ir vienīgā liecība par pils galeriju, kas šeit bija,” norādīja Edgars Plētiens.
Tā bija parasta akmens plāksne bez nevieniem greznojumiem, bez nekādiem zīmējumiem. Vēsturnieks pat nepaspēja šo plāksni iemūžināt. “Man neienāca prātā, ka man šo plāksni vajadzētu kaut kā uzmērīt,” atzina Plētiens.
Vēsturnieks, kā arī muzeja un tūrisma centra kolektīvs gan neapgalvo, ka plāksne ir tīši nozagta. Iespējams, to kāds vienkārši pārnesis uz citu vietu.
Tāpēc ar cerību, ka vērtīgā senlieta tomēr atradīsies, nolēmuši vēlreiz apsekot pilsdrupu apkārtni.
“Tā plāksne ir tikai tā viena stāsta daļa. Tā mūsu lielā sāpe ir par pilsdrupām kopumā un to, kā cilvēki uzvedas šādās vietās un kāda vispār ir cilvēku attieksme pret kultūras mantojumu,” sacīja Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena.
“Gājām kārtot torni un ievērojām, ka uz nokonservētās sienas pašā augšpusē, kur uzliktas velēnas, lai pasargātu to mūri no ūdens ietekmes, uz tās velēnas augšā uzsviesta metāla bundžiņa. Un izskatās tā, ka kāds kāpis tur virsū,” piemēru minēja Plētiena.
Tiem, kuri saistīti ar pilsdrupu uzturēšanu, katra vēstures liecība ir vērtīga un ar savu stāstu. Ņemot vērā šo nepatīkamo gadījumu, tagad tiek apsvērta doma pilsdrupu teritorijā uzstādīt videonovērošanas kameras.
